Pārveidos Hipotēku banku
Valdība savā pirmajā sēdē ķērās pie Hipotēku bankas reorganizācijas jeb pārsaukšanas par «pilna spektra attīstības finanšu institūciju».
Valda Dombrovska trešā valdība savā deklarācijā ir apsolījusi, ka «izveidosim pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidosim tās profesionālu uzraudzības mehānismu».
«Izstrādāsim un īstenosim kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai». Deklarācijas izpilde valdības pirmajā darba sēdē izpaudās, sēdes slēgtajā daļā uzklausot ziņojumu «par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju».
Paldies ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par atklātību, izskaidrojot Neatkarīgajai jēdziena «pilna spektra attīstības finanšu institūcija» izcelsmi: attīstības banku ir solījušas jau trīs četras iepriekšējās valdības, tāpēc tagadējā valdība apņēmusies ar citiem vārdiem sākt rezultatīvāku darbu. Tagadējās Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko tomēr neslēpj savas simpātijas pret jau pierasto attīstības bankas apzīmējumu.
Kopš Latvijā sākusies Eiropas palīdzības fondu naudas dalīšana uzņēmumiem un tādējādi arī uzņēmējiem, Hipotēku bankas izsniegto dāvanu apjoms vairs nav nekas nozīmīgs. Ar dāvanām no Hipotēku bankas jāsaprot tādi kredīti, kurus izsniedz pretēji banku standartprocedūrām (bez nodrošinājuma ar ķīlu, galvojumiem vai vismaz ilgāku laiku strādājoša uzņēmuma finanšu rādītājiem un reputāciju), kā arī ar zemākām procentu likmēm. Lai dāvanas saņemtu, jādzīvo noteiktā reģionā, jāatver uzņēmums noteiktā nozarē, jābūt sievietei u. tml. – kā nu kurā gadījumā tiek prasīts. Kredīts it kā būtu jāatdod, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka atteikšanās no stingriem kredītu izsniegšanas noteikumiem pazemina naudas atgūšanas varbūtību. Ja dāvināto kredītu radīto iztrūkumu neizdodas segt uz parasto komerckredītu sagādātās peļņas rēķina, valdība izgādā valstij piederošajai bankai naudas dāvinājumu vai aizdevumu, lai tā spētu darboties pierastajā veidā.
Pēdējos divos gados Hipotēku banka ir pamanījusies zaudēt attiecīgi 54,4 un 67,9 miljonus latu. Zaudētās naudas īpatsvars attiecībā pret aktīviem neko daudz neatšķiras no sākotnēji privātās Parex bankas zaudējumiem un Latvijas komercbanku caurmēra raksturojumiem ekonomiskās lejupejas gados. Šogad Hipotēku banka, līdzīgi finanšu sektoram kopumā, ziņo par peļņu.
Hipotēku bankas reorganizācijas rezultātā valsts varētu tikt pie naudas par komerckredītu u. c. aktīvu pārdošanas, bet naudas dāvināšanai būtu jākļūst pārskatāmākai. Būtu jāpieaug ticībai, ka naudu saņēmuši tikai un vienīgi atbilstoši Saeimas un valdības lēmumiem aplaimojamas uzņēmumu, pašvaldību vai sabiedrisku organizāciju un personu grupas. Vairs nevajadzētu pastāvēt tādiem jautājumiem, vai, piemēram, Hipotēku bankas lēmums uz diviem gadiem atlikt parāda piedziņu no premjera sievai un premjera padomnieces vīram piederoša uzņēmuma ir dāvana vai komerciāli pamatota rīcība. Pēc bankas versijas, konkrētajā gadījumā tā ir devusi laiku šiem un daudziem citiem neveiksmīgajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai viņi tomēr pārdotu dzīvokļus savā rindu mājā. Pretējā gadījumā bankai būtu jāuzņemas izdevumi par objekta pārņemšanu un pārdošanu. Katrā šādā gadījumā ir daudzi nosacījumi, bez kuru pārbaudes nav iespējams pateikt, vai banka darbojusies savās vai kādās citās interesēs. Grūti paredzēt, vai valsts intereses tiek vairāk aizskartas ar augstu amatpersonu cerībām atrisināt savas finanšu problēmas uz valstij piederošas bankas rēķina, vai tad, ja viņi kļūst atkarīgi no privātu un ārzemju banku žēlastības.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ienākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk