Jaunos auto pērk par 77% vairāk
Neskatoties uz bažām par otro krīzes vilni, šogad, deviņu mēnešu laikā, reģistrēts vairāk jaunu vieglo automašīnu nekā pērn visa gada laikā. Latvija atkal ir izvirzījusies ES līderos kā valsts, kurā visstraujāk pieaug jaunu automašīnu tirdzniecība.
Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotā informācija liecina, ka šī gada deviņos mēnešos nopirkts 6191 jauns pasažieru automobilis, tas ir par 77 procentiem vairāk nekā pērn attiecīgā laika posmā, kad pie saimniekiem tika 3502 jauni spēkrati. Septembrī Latvijā bijis šogad otrs lielākais pirmreizējo reģistrāciju skaits jaunām vieglajām un kravas automašīnām – attiecīgi 764 un 251 vienība.
LPAA prezidents Andris Kulbergs uzsvēra, ka pēc divu gadu pārtraukuma medijos atkal ir atgriezusies automašīnu reklāma, kas liecina, ka autotirgotājiem ir ko pārdot un ir arī pircēju interese par jaunu spēkratu iegādi.
Tomēr LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs savos vērtējumos ir piesardzīgs. «Gada sākumā prognozējām, ka 2011. gadā Latvijā pārdos aptuveni 9200 jaunu vieglo automašīnu. Tomēr šobrīd redzam, ka auto tirdzniecības apjoms gada beigās varētu būt nedaudz mazāks, jo pasaule ir otrās krīzes gaidās un arī cilvēkiem Latvijā joprojām svaigā atmiņā ir nesenā ekonomiskā krīze, kas izraisa piesardzību arī tādu lēmumu pieņemšanā kā jaunas automašīnas iegāde,» uzsvēra V. Kulbergs.
Pēc LPAA informācijas, pēdējo trīs mēnešu laikā korporatīvie vairumpircēji ir iegādājušies 587 vieglās automašīnas (27% no visām pārdotajām automašīnām), priekšroku dodot Volkswagen (VW) un Toyota.
Septembrī pie 28 jaunām VW Candy ticis Latvenergo, 16 jaunas VW un Opel iegādājusies Coca Cola HBC Latvija, ar 9 jaunām VW, Toyota un Subaru brauks Latvijas mobilais telefons, bet ar 7 jaunām Toyota Hilux – Valsts meža dienesta speciālisti.
Privātpersonas pēdējo trīs mēnešu laikā savukārt visbiežāk izvēlējās Nissan Juke, Hyundai I30, Toyota Avensis, Škoda Yeti un KIA Sportage. Mazajā klasē populārākā šogad ir bijusi Škoda Fabia, kompaktklasē – VW Golf, vidējā klasē – VW Passat, lielajā klasē – BMW 5. sērija, premium klasē – Mercedes S klase, apvidus – Nissan Juke, sporta klasē – Mercedes CLS.
Pēdējā ceturksnī ir realizēti arī 199 jauni kravas automobiļi virs 16 tonnām, populārākie kravas automobiļu zīmoli bijuši Volvo, DAF un Scania.
Septembrī visvairāk reeksportētas ir Volkswagen un Nissan marku automašīnas. Kopumā reeksports veido 36% no visām septembrī reģistrētām automašīnām.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk