Augulis kā “airbaltic” vadītāju min Gausu
Visticamākais, ka Latvijas nacionālo lidsabiedrību “airBaltic” vadīs bijušais Ungārijas nacionālās aviokompānijas “Malev” ģenerāldirektors Martins Gauss, intervijā piektdien LTN raidījumam “900 sekundes” sacīja Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Par to gan oficiāli vēl tiks lemts šodien, bet Augulis izteicās, ka Gauss atzīts par labāko pretendentu. Ministrs uzsvēra, ka Gausam esot liela pieredze aviokompāniju restrukturizēšanā un viņš ir “cerīgākais pretendents”.
Kopumā vērtēti, apmēram, 30 iespējamie vadītāja amata pretendenti, no kuriem atlasīti seši labākie. Tieši Gauss esot ar vislielāko pieredzi un Augulis viņu uzskatot par labāko pretendentu šim amatam. Gausu kā piemērotāko atzinusi arī piesaistītā personālatlases kompānija.
Komentējot medijos izskanējušo informāciju par to, ka Gausam nav veicies ar Ungārijas nacionālās aviokompānijas “Malev” vadīšanu, Augulis norādīja, ka šīs situācijas neesot salīdzināmas. “”Malev” stāsts bija pilnīgi bezcerīgs,” sacīja Augulis, bilstot, ka situāciju ar šo kompāniju nevar salīdzināt ar to, kas notiek ar “airBaltic”.
Kā norādīja ministrs, Gauss “airBaltic” vadīs vien divus mēnešus tās restrukturizācijas laikā, tikmēr tikšot apzināti citi pretendenti.
“Gauss ir labākais kandidāts gan pēc zināšanām aviācijā, gan aviokompānijas attīstības redzējuma, gan pieredzes, gan spējām.Viņš piekritis veikt aviokompānijas vadītāja amata pienākumus, un viņa alga varētu būt 20 000 latu mēnesī, kas ir mazāk nekā iepriekšējā vadītāja Bertolta Flika 26 000 latu atalgojums mēnesī.
Pašlaik “airBaltic” valdē darbojas aviokompānijas operāciju vadības direktore Laila Odiņa un bijušais investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs.
Kā ziņots, starp “airBaltic” akcionāriem tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar “airBaltic” akcionāru vienošanos tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.
“Air Baltic Corporation” ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un “Baltijas Aviācijas sistēmas” (47,2%). “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk