Iedzīvotāji uzkrājumiem atvēl desmito daļu no ģimenes ikmēneša ienākumiem
Šobrīd nedaudz vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju izmanto dažādus noguldījumu veidus ģimenes uzkrājumu veidošanai, liecina Swedbank veiktā aptauja.Starp populārākajiem ir uzkrājumi skaidrā naudā (22%), noguldījumi bankā (17%), uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (8%), kā arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (5%). Vismaz 10% no ģimenes ikmēneša ienākumiem šiem mērķiem velta vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju.
Galvenā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas motivācija nemainīgi ir “drošības spilvens” neparedzētiem gadījumiem (56%), kam seko nodrošinājums vecumdienām (26%), kā arī kāda konkrēta mērķa īstenošanai vai sapņa realizēšanai (26%). Šādiem pašiem nolūkiem primāri krātu arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd uzkrājumus neveido. Uzsākt veidot uzkrājumus tuvākajā pusgada laikā plāno 15% aptaujāto.
Aptauja rāda, ka tikai 10% iedzīvotāju uzkrājumus veido ar mērķi nopelnīt. To iespējams skaidrot gan ar pieejamo brīvo līdzekļu apjomu uzkrājumiem, gan uzkrājumu mērķiem un zināšanām par dažādiem ieguldījumu veidiem. Šobrīd savu naudu dažādos vērtstapīros un investīciju fondos investē tikai 2% krājēju.
Swedbank apkopotie dati par uzkrājumu veidošanu šī gada pirmajā pusgadā rāda, ka uzkrājumu apjoms uz vienu krājēju, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir palielinājies par 35%. Iecienītākais uzkrājumu veids ir krājkonts – to izmanto gandrīz 80% Swedbank noguldītāju. Lielākā daļa krājēju Swedbank ir vecumā no 35 gadiem. Gandrīz 60% no visiem krājējiem ir sievietes, tomēr apjoma ziņā galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē joprojām ir vīrieši – viena vīrieša vidējie uzkrājumi Swedbank ir par 30% lielāki nekā sievietei.
“Ik gadu gan no dažādiem aptauju, gan pašu datiem redzam, ka uzkrājumu nozīme iedzīvotāju ikdienā pieaug. Kāds primāri vēlas izveidot ģimenes finanšu rezervi, savukārt kāds cits jau domā par nodrošinājumu vecumdienās vai peļņas iespējām. Būtiskākais, ka cilvēki ir gatavi sevi disciplinēt un ik mēnesi atlikt kādu summu, lai rezultātā sasniegtu iecerēto. Savukārt izvēlētā ieguldījuma stratēģija jau tālāk ir atkarīga no izvirzītā mērķa. Tā kā lielākā daļa veido uzkrājumu “drošības spilvenam”, tad redzam, ka cilvēki visbiežāk izvēlas līdzekļus uzkrāt krājkontā, kur nauda ir nošķirta no ikdienas tēriņiem, tā ir drošībā. Taču, protams, vēl aizvien daļa sabiedrības turpina veco ieradumu un naudu glabā mājās. Taču tie iedzīvotāji, kuri grib likt savai naudai ne tikai gulēt starp grāmatām, bet arī strādāt, to ar bankas starpniecību iegulda dažādos finanšu instrumentos,” stāsta Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālāk