Privātai pensijai krāj vairāk nekā piektdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos privāto pensiju fondu jeb pensijas 3.līmeņa dalībnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 7 978 cilvēkiem, kopumā sasniedzot 228 458 dalībniekus jeb 23% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Swedbank.
Arī Swedbank Atklātā pensiju fonda dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku, rūpējoties par savu labklājību vecumdienās, veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Tā šī gada astoņos mēnešos uzkrājumu veidošanai privātajai pensijai Swedbank pieteikušies jau 7 365 jauni dalībnieki, kas ir par 44% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Kopumā Swedbank Atklātā pensiju fonda dalībnieku skaits sasniedzis teju 76 900 krājēju. Iedzīvotāji mēnesī privātās pensijas uzkrājumam atvēl vidēji nedaudz virs 26 eiro. Salīdzinājumam – pērn vidējā iemaksātā summa bija 22 eiro mēnesī. Savukārt vidējais pensiju 3.līmeņa dalībnieku vecums saglabājies nemainīgs – 45 gadi.
Interesanti, ka šogad katrs ceturtais līgums par uzkrājumu veidošanu pensiju 3.līmeni Swedbank tiek slēgts internetbankā. Pirms pieciem gadiem šādi tika slēgts tikai katrs divsimt piecdesmitais līgums.
„Redzam, ka ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju paši sāk rūpēties par savām vecumdienām, veidojot uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Tā vidēji 38 dalībnieki jeb gandrīz pilns autobuss ar cilvēkiem katru dienu sāk krāt privātajai pensijai. Ja salīdzinām ar situāciju pirms pieciem gadiem, tad kopumā krājēju skaits privātajai pensijai pieaudzis par 22%. Arī viena iedzīvotāja ikmēneša iemaksa pakāpeniski pieaug, kā rezultātā palielinās arī vidējais uzkrājums. Tā pēdējo piecu gadu laikā vienam krājēja uzkrājums pieaudzis par 68%, sasniedzot aptuveni 1108 eiro. Veicamo iemaksu biežumu un apmēru katrs krājējs var brīvi izvēlēties pats, bet der atcerēties, ka, savlaicīgi sākot krāt privātajai pensijai, ar nelielām, regulārām iemaksām iespējams sakrāt lielāku kapitālu vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākEkonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālāk
