Ilvija Jakovina: Lauksaimnieki atrodas uz izdzīvošanas robežas
Latvijas lauksaimnieki šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā saistībā ar Krievijas noteikto embargo. Mūsu lauksaimnieki cieš zaudējumus, samazinājies piena produktu noietu tirgus, strauji kritušās cenas, dārzeņu audzētājiem jākonkurē ar Polijas tirgu, kā arī ilgstoši nākas strādāt ar zaudējumiem. Lauksaimnieki būtībā atrodas uz izdzīvošanas robežas un ja nekas netiks darīts lietas labā, tad, visticamāk, lauksaimniekiem būs jāpieņem izšķirošs lēmums.
Nav noslēpums, ka lauksaimniecības nozare pēdējo mēnešu laikā tikusi pakļauta īpaši smagiem pārbaudījumiem un izdzīvot šajā cīņā bez atbalsta spēs tikai paši stiprākie jeb tās saimniecības, kurām ir ietaupījumi un kas spēj tirgot pienu zem pašizmaksas. Jo tieši cerība, ka valdība pildīs savus solījumus par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, ir tas, kas neļauj nolaist rokas un attur zemniekus no likvidācijas.
Vissmagāk, nenoliedzami, klājas piensaimniecībai, jo tā ir pati inertākā lauksaimniecības nozare. Šeit nav iespējama situācijā, kurā govis barot taupīgāk vai izlaist slaukšanas reizi, lai samazinātu izmaksas. Valdībai jāapsver sekojoši risinājumi – iejaukšanās piena tirgū, kas paredz atjaunot tirgus intervenci – ES jāsāk iepirkt rezerves jeb piena produktus, ko nav iespējams pārdod esošajā tirgū. Pēc tam ar eksporta subsīdiju palīdzību produktus var realizēt uz trešās pasaules valstīm.
Krīze smagi skārusi arī Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ar citām ES valstīm. Kamēr citas valstis veic vietējā tirgus aizsardzības pasākumus, maksimāli veicina sava produktu patēriņu, modernizē ražošanu, Latvijas lauksaimnieki ir atkarīgi no valdības lēmumiem. Mūsu zemniekiem ir ievērojami mazāki resursi investīcijām, kā rezultātā konkurētspēja ar Eiropas valstīm samazinās, nemaz nerunājot par lēto poļu augļu un dārzeņu ieplūšanu vietējā tirgū.
Lauksaimnieki ir snieguši ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikā, nodrošinājuši cilvēkus ar darba vietām un apgādājuši uzņēmumus ar izejvielām. Daudziem no lauksaimniekiem lopkopība ir vienīgais veids kā apgādāt savu ģimeni, nopelnīt naudu un nodrošināt izdzīvošanu lauku vidē. Šobrīd, kad lielāka daļa cilvēku darba meklējumos aizplūduši uz pilsētām, lauksaimniekiem sava zeme un lopi ir vienīgais, kas notur viņus laukos, jo, nenoliedzami, krīze un valdības vienaldzība nostāda viņus grūtas izvēles priekšā – palikt un cīnīties vai doties meklēt laimi pilsēta? Šeit pat netiek apspriests jautājums par to, vai lauksaimniekiem ir izvēles, jo laukos darbu atrast ir grūti un izdzīvošana ir daudz skarbāka kā pilsētvidē.
Kamēr valdība novilcina lēmumu pieņemšanu, lauksaimnieku izdzīvošana atrodas sabiedrības rokās. Tikai ar savu atbalstu, iepērkot Latvijā ražotus produktus, mēs varam sniegt vismaz kaut kādu cerību Latvijas lauksaimniekiem un parādīt, ka mums šī nozare rūp.
Saistošajām ministrijām ir jāatrod ceļi, kā atbalstīt lauksaimniecības nozares atbalstu. Valdībai ir jāspēj aizstāvēt savas valsts ražotāju intereses un iestāties par viņu pastāvēšanu. Pirmais un būtiskākais solis šajā situācijā ir steidzīgi pieņemt Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus par lauku attīstības investīciju pasākumiem, neatliekot šī jautājuma izskatīšanu uz vēlāku laiku. Savlaicīga lēmuma pieņemšana ir lauksaimniekiem nozīmīga,ņemot vērā to, ka tas nav tikai jautājums par investīciju pasākumiem, bet jautājums par izdzīvošanu un nozares pastāvēšanu. Lauksaimniecība atrodas uz izšķirošas robežas, kurā ilgāk vairs nav iespējams gaidīt.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālāk
