• Tweet

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis lēmumu par sankciju pastiprināšu pret Krieviju pieņēma vienbalsīgi, Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» norādīja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Lai kliedētu šaubas par to, ka atsevišķas ES valstis atturējušās balsojumā par sankciju pastiprināšu pret Krieviju un tādēļ sankcijas vēl pret lielvalsti nav ieviestas, Straujuma paskaidro, ka sankciju ieviešana atrodas nogaidīšanas periodā. Jo kā jau iepriekš ministre norādījusi, jaunās sankcijas pret Krieviju tiks ieviestas vien gadījumā, ja Ukrainas krīze neuzlabosies un no Krievijas puses netiks veikti soļi konflikta mazināšanā.

Kā iepriekš Straujuma vēstīja, jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas attiecas uz tehnoloģiju un ieroču tirdzniecību ar Krieviju, kā arī uz dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, kas, galvenokārt, skar kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus.

Straujuma intervijā atzina, ka izskanējušās baumas par to, ka Krievija kā atbildi uz ES sankcijām varētu pieprasīt Latvijai veikt priekšapmaksu par tai piegādāto dabasgāzi. Ministre izvairījās atbildēt, kāda būtu Latvijas rīcība uz šādu Krievijas soli, piebilstot, ka jebkurā gadījumā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atrodas dabasgāze, ar kuru Latvijai pietiktu gadu.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs norādījis, ka sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā turpmāko dienu laikā atkarībā no situācijas Ukrainā. Tiek pieļauts, ka ES jaunieviestās sankcijas varētu būt arī daļējas, ja no Krievijas puses tiks veikti soļi, lai uzlabotu Ukrainas krīzi un īstenotu pamieru.

Kā ziņots, naktī no 30. uz 31. augustu notikušajā ES Padomes samitā, līderi uzdeva EK izveidot jaunas sankcijas, nosakot arī papildināt fizisko un juridisko personu loks, kurām tiek piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Sankcijas tiks realizētas, ja Krievija turpinās atbalstīt notikumus Ukrainā.