LATRAPS investē miljonu eiro pārstrādes uzņēmuma “Latvijas Piens” attīstībā
Latvijas graudkopju uzņēmums LATRAPS, investējis 1 miljonu eiro Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā „Latvijas Piens” un kļuvis par 33% kapitāla daļu īpašnieku. Veiktās investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos, informē „Latvijas Piens”.
Līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam „Trikāta KS” pieder 48% un piensaimnieku kooperatīvam „Dzēse” 19% uzņēmuma kapitāldaļu.
Edgars Ruža, „Latraps” ģenerāldirektors norāda: „Pasaules prakse apliecina, ka visefektīvāk piena pārstrādes nozare strādā tad, ja tā pieder pašiem piena ražotājiem – piena kooperatīviem. Arī „Latraps”, savulaik , veidojās, pieņemot drosmīgu lēmumu – graudu audzētājiem izveidojot pašu kontrolētu un konkurētspējīgu uzņēmumu. Mēs ticam „Latvijas Piens” perspektīvai, tā ir dzīvotspējīga un var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ir iegādātas ļoti kvalitatīvas iekārtas, ir uzsākts nopietns darbs jaunu tirgu apgūšanā. Veicām ieguldījumu, lai vēlreiz apliecinātu vietējā kapitāla, kas pieder Latvijas zemniekiem, spēju izveidot pilna cikla darbību nozarē: no piena ražošanas līdz gatavam produktam patērētājiem. Uzskatām, ka krīzes apstākļos investēt ir visefektīvāk, jo tad katrs cents tiek novērtēts kā īpaši svarīgs un tiek daudzkārt pārdomāts, kā to visefektīvāk izmantot.”
“Primārie uzdevumi „Latvijas Pienam” šobrīd ir efektīva uzņēmuma un ražošanas procesu pārvaldība, jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā. Jāatzīst, ka jaunam uzņēmumam uzbūvēt pilnīgi jaunu rūpnīcu ir liels izaicinājums un ir skaidrs, ka pirmie darbības gadi nav viegli, jo piena tirgū jākonkurē ar uzņēmumiem, kuri jau apguvuši noteiktas tirgus pozīcijas. „: turpina Ruža.
Uldis Krievārs, „Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs norāda, ka „Latraps” ir vietējā kapitāla uzņēmums ar ļoti labu reputāciju un vērtīgu, zemniekiem piederoša uzņēmuma, izveidošanas pieredzi. Šīs vietējā kapitāla investīcijas stabilizē uzņēmumu, jo dod jaunas iespējas uzņēmuma attīstībai.
Darbu uzsākusi jauna uzņēmuma vadības komanda, ko vadīs pieredzējusi vadītāja pārtikas nozarē Anita Skudra.
“Attīstībai jāizmanto jau sasniegtais – „Latvijas Piens” modernās tehnoloģijas ir piemērotas premium segmenta produktu ražošanai. To apliecina arī atzītais produktu portfelis – labākie sieri ir ieguvuši medaļas nozīmīgās starptautiskajās siera izstādēs. Izveidots eksporta zīmols sieru eksportam, kam redzam lielu potenciālu nākotnē. Priekšrocība ir arī tā, ka zemnieki kā īpašnieki piegādā augstas kvalitātes pienu savam uzņēmumam.”, uzskata Krievārs, norādot, ka izvēršot darbību laikā, kad piena nozare pārdzīvo kritisku situāciju visā Baltijā, jānodrošina gan operatīvi, gan perspektīvi efektīva uzņēmuma pārvaldība, kas nebūs viegls jaunās vadības uzdevums.
“Ārvalstu tirgu apguvi paildzina sertifikātu iegūšana, kas prasa noteiktu laiku un papildus investīcijas, tāpēc vēl arī jaunu iekārtu iegāde, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas, un jaunu produktu izstrāde esošo zīmolu „Latvijas Piens” un „Trikāta” ietvaros vietējam un eksporta tirgiem kļūst par galveno uzdevumu šobrīd.” norāda Krievārs.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk
