• Tweet

Šodien, 4. septembrī, valdība ārkārtas sēdē atbalstījusi Eiropas Komisijas (EK) ierosinātas pastiprinātās sankcijas pret Krieviju, informē Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Kā norāda Straujuma, jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas attiecas uz tehnoloģiju un ieroču tirdzniecību ar Krieviju, kā arī uz dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, kas, galvenokārt, skar kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus.

Ministru prezidente atgādina, ka jaunās sankcijas pret Krieviju tiks ieviestas vien gadījumā, ja Ukrainas krīze neuzlabosies un no Krievijas puses netiks veikti soļi konflikta mazināšanā.

ES jau noteikusi ieroču embargo, kas attiecas uz jauniem līgumiem ar Krieviju, taču EK apsvērusi plānus noteikt ieroču tirdzniecības liegumu arī uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Pēc Straujumas teiktā, Latvija izrādījusi gatavību atbalstīt šādu nostāju.

Straujuma nesteidz atklāt, vai Latvijai ir kādi priekšlikumi attiecībā uz EK noteiktām sankcijām, norādot, ka vispirms nāksies izvērtēt sankciju sekas uz mūsu valsts ekonomiku un saņemt EK precīzus paskaidrojumus.

Vērtējot to, kā jaunās sankcijas varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku, Straujuma ir pārliecināta, ka nav pamata satraukumam un sankcijas būtisku iespaidu uz mūsu valsts ekonomiku neatstās. Pašlaik tai valstij, kurai ir jādomā par sankciju sekām ir Krievija, norāda ministre, piebilstot, ka Krievija varētu plānot iespējamu pretreakciju.

Valdībai ir arī rīcības plāns gadījumā, ja Krievija sniegs atbildes reakciju uz sankcijām,  mierina Straujuma, vienlaikus norādot, ka pašlaik esot pāragri runāt par iespējamo rīcību. Tāpat neesot arī pamata mainīt pašreizējo Latvijas šā gada budžetu.

Kā ziņots, naktī no 30. uz 31. augustu notikušajā ES Padomes samitā, līderi uzdeva EK izveidot jaunas sankcijas, nosakot arī papildināt fizisko un juridisko personu loks, kurām tiek piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Sankcijas tiks realizētas, ja Krievija turpinās atbalstīt notikumus Ukrainā.