AirBaltic jāmeklē aviokompānijas seja
Bija loģika no parādu māktās airBaltic vadītāja vietas atlaistā Bertolda Flika vietā norīkot finansistu komandu, bet tagad jāatrod vēl kāds aviācijas speciālists. «Tam jābūt cilvēkam, kurš šajā nozarē ir ļoti pieredzējis, daudz kam gājis cauri. Varbūt kāds speciālists no ASV, kādas Eiropas valsts,» saka Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis.
Viņš pats ir airBaltic tagadējo pārvaldnieku simbols – kreditors jeb kreditora Vladimira Antonova pārstāvis. Oficiāla amata aviokompānijā nav I. Priedītim, bet viņa darbiniekam, Krājbankas valdes loceklim Mārtiņam Zalānam, kurš ievēlēts jaunievēlētajā lidsabiedrības padomē. Tādā pašā veidā padomē nonācis Krievijas pilsonis Andrejs Kutasins.
Latvijas valsts airBaltic padomē deleģējusi un padomes priekšsēdētāja vietu nodrošinājusi Gintam Kiršteinam. Pirmajā brīdī pārsteidzoši, ka pamatdarbā viņš ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis. Izskaidrojums tam ir parādu lietas. Kad pērnajā gadā valsts uzņēmās segt airBaltic B. Flika radītos parādus, tas notika uz TV skatītāju un radioklausītāju rēķina, jo valdība ieguldīja aviokompānijā naudu, kas savākta par TV un radio raidītāju darbināšanu. Lielā mērā tā bija nodokļu maksātāju nauda, ko valsts nodeva raidītāju iestādei, bet tā – airBaltic. Tad bija loģiski sūtīt G. Kiršteinu pieskatīt, kas ar naudu notiek. Diemžēl nauda tika iedota kopā ar tādu Valda Dombrovska valdības līgumu, uz kuru atsaucoties B. Fliks G. Kiršteinu ignorēja un pārvērta 16 miljonu latu parādu 100 miljonu latu parādā.
G. Kiršteina bēdu brālis bija Nikolajs Sigurds Bulmanis, kurš nokļuva amatā kā sena Jaunā laika sponsora Viļa Vītola znots. Par to pašu viņam vieta arī tagadējā airBaltic padomē. Vēlāk viņiem piepulcējās tāpat no finanšu iestādēm nākušais Raitis Tukāns. No sešiem padomes locekļiem kompetenci aviācijā var pierakstīt tikai Karlam Ginteram Sollingeram, kurš iepriekš strādājis airBaltic un tās bijušajā mātesuzņēmumā SAS, kā arī no senākiem laikiem paturējis īpašumā vienu airBaltic akciju.
Formāli labāka situācija ir airBaltic valdē, kur no diviem locekļiem pieredze aviobiznesā ir kompānijas operatīvās vadības direktorei Lailai Odiņai, bet Vitolds Jakovļevs ir finansists investīciju piesaistē. Sākotnēji noplūdināta neoficiāla informācija, ka uzņēmuma vadīšanu uzticēs L. Odiņai. Viņa atbilst uzņēmuma vadītāja formālajam kritērijam – ir ieguvusi īpašu sertifikātu, kāds airBaltic bija trijiem cilvēkiem, ieskaitot B. Fliku. Tomēr uzņēmuma īpašnieki pārdomāja, ka aviokompānijai tomēr vajag vairāk cilvēku ar pieredzi aviācijā. Jaunajam aviokompānijas vadītājam «ir jābūt ar tādu pieredzi un saprašanu, kurš šajā biznesā var ielēkt un uzreiz orientēties. Cilvēkam, uz kura telefona zvaniem atbild un kuram uzticas nozīmīgi ļaudis avioindustrijā visā pasaulē,» teica I. Priedītis. Būtu bijis dīvaini, ja tāds cilvēks atrastos pāris dienu laikā.
Apstiprinās B. Flika bažas, kuru dēļ viņš atteicās pieņemt no Latvijas dāvanu 57 miljonu latu vērtībā. Proti, viņš taču ir airBaltic līdzīpašnieks, kuram pienāksies šīs naudas daļa.
B. Fliks tomēr iespējami ilgi atteicās atstāt airBaltic vadītāja amatu, kas bija naudas došanas priekšnoteikums. Bija paredzams, ka kādreiz sāksies arī pazudušo 100 miljonu latu meklēšana. Tagad KNAB nenoliedz, kaut arī neapstiprina, ka sācis kriminālprocesu par
B. Flika iespējamām krāpnieciskajām darbībām. Pēc viņa atstādināšanas no amata to iespējams darīt bez kaitējuma airBaltic prestižam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālāk