Interese par darbu ārzemēs samazinās
Pēc tam, kad maijā darba tirgu Latvijas iedzīvotājiem atvēra valsts ar vienu no spēcīgākajām ekonomikām Eiropas Savienībā – Vācija, daudzi eksperti prognozēja, ka gaidāms jauns emigrācijas vilnis, taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka interese par darbu ārzemēs pakāpeniski pēdējo gadu laikā sarūk.
Lielākais šķērslis Latvijas iedzīvotājiem iedzīvoties citās zemēs joprojām ir valoda.
«Es nesaprotu, ko viņi runā, bet man tas nav arī vajadzīgs, jo darba devējs ir latvietis. Saņemu apmēram tikpat, cik vidēji paši vācieši – 3500 eiro mēnesī,» bezrūpīgi saka Armands. Viņš pēdējos piecos gados pabijis Nīderlandē, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā – strādājis par celtnieku, savukārt pēdējos trīs mēnešus pavadījis Vācijā, Dortmundē, ceļot noliktavu angārus. «Jāstrādā trīs mēneši, tad divas nedēļas atbraucu uz Latviju un atkal prom – nākamreiz jau būs cita pilsēta,» saka Armands. Viņš strādā nelegāli, kā lielākais vairākums, jo dzīvības apdrošināšana un citas izmaksas, kas jāsedz oficiāli strādājošajiem, nozīmē mazāku algu. «Es krāju kāzām un pagaidām nedomāju par oficiālu darbu. Te jau ir tā – ja viens aizbrauc uz kādu vietu, tad pēc pāris mēnešiem ir kādi 20 draugi no dzimtā ciema un vairs nejūties vientuļš. Visi cits citu velk līdzi,» stāsta Armands.
Visvairāk par nodarbinātības iespējām citās Eiropas valstīs interesējas darba meklētāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem – 59,5%. Savukārt 55,5% no tiem darba meklētājiem, kas apmeklēja EURES konsultantus, vismaz pamatzināšanu līmenī ir apguvuši angļu valodu, 24,3% var sazināties vācu valodā, 12,1% – citās svešvalodās, savukārt 8,1% darba meklētāju svešvalodu zināšanu nebija.
Tieši valodas neprasme ir lielākais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji ārzemēs spētu strādāt kvalificētu darbu. Par to pārliecinājies Aivars, kurš kopā ar Vācijas partneriem nolēmis oficiāli sūtīt uz Vāciju veco ļaužu aprūpētājus un pašlaik strādā pie apmācības un potenciālo darbinieku portfolio izveides. «Vācija noveco, bet katra ģimene – parastie nodokļu maksātāji – nevar atļauties samaksāt par pansiju. Līdz šim tur strādāja poļi, pārsvarā nelegāli, taču viņi nav spējuši iegūt vāciešu uzticību, tāpēc iespēja tiek dota baltiešiem,» saka Aivars. Uz pirmajiem aicinājumiem, ko viņš izteicis draugu lokā, divu nedēļu laikā atsaukušies jau vairāk nekā 30 interesentu – lielākoties tādi, kuri pat neinteresējas par atalgojumu. «Pārsvarā interesējas cilvēki gados, jo aprūpes darbs ir retā iespēja, kur viņi ir noderīgi, taču viņi nezina pietiekami labi vācu valodu, lai spētu darīt to darbu ar daudzmaz pozitīvu skatu,» saka Aivars.
Viņš apzinās, ka lielākais vairākums Vācijā strādājošo darbojas nelegāli, taču ir pārliecināts, ka izdosies izveidot uzņēmumu, kas nodrošina oficiālas darba vietas, jo tas nozīmē, ka vācu ģimene maksā par strādājošo arī nodokļus un pēc noteikta laika šis cilvēks var iegūt pensiju.
Avots: nra.lv
***
UZZIŅAI
Populārākās valstis darba meklējumiem šogad:
• Vācija
• Lielbritānija
• Norvēģija
• Somija
• Zviedrija
• Dānija
Latvijas iedzīvotāji ārzemēs visbiežāk vēlas strādāt:
• Lauksaimniecībā
• Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē
• Apstrādes rūpniecībā
• Būvniecībā
• Veselības un sociālās aprūpes nozarē
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati par šā gada astoņiem mēnešiem
Vēl par tēmu:
Žurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālāk