Politiķi iesildās prezidenta vēlēšanu intrigai
Debatējot par Valsts prezidenta amata kandidātiem un Andra Bērziņa izredzēm tikt pārvēlētam, Zaļo un zemnieku savienības līderis Uldis Augulis šonedēļ apliecināja, ka savienība atbalstītu pašreizējo. Tikmēr Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK šajā kontekstā piemin Egilu Levitu.
Lai gan parlamentam par Valsts prezidentu būs jābalso tikai pēc gada, tomēr sarunu temats ir pieteikts jau šobrīd. ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis gan sarunā ar NRA.lv neslēpj – šāda pārsteidzība ir dīvaina: «Partijas nav pat aizkulisēs sākušas domāt par prezidenta jautājumu. Tāpēc izskatās, ka kāds apzināti cenšas priekšvēlēšanu laikā ierosināt šādu tēmu. Domāju, šis process tiek režisēts. Taču ZZS nekad nav slēpusi, ka pašreizējā momentā būtu gatava atbalstīt Andri Bērziņu.»
Arī Nacionālās apvienības līderi R. Dzintars un Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo apliecināja – Valsts prezidenta amata kandidāti nav apspriesti pat ne teorētiski, tāpēc jebkādi minējumi ir ļoti aptuveni. «Mēs vienmēr esam simpatizējuši Egilam Levitam, taču sniegt konkrētu spriedumu ir stipri pāragri,» atzīst G. Bērziņš. Tikmēr R. Dzintars papildina: «Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšana un Saeimas balsojums vienmēr ir bijuši saistīti ar spēcīgām aizkulišu ietekmēm un intrigām. Šajā procesā ir iespējamas visdažādākās māņkustības, tādēļ runāt par konkrētiem kandidātiem gadu iepriekš ir stipri nenopietni.» Tāpat R. Dzintars uzsver, ka nākamo valsts vadītāju izvēlēsies jau jaunais Saeimas sasaukums, kurā var būt gluži cits spēku samērs starp dažādām partijām un dažādām interesēm.
To, ka partijām priekšvēlēšanu laikā ir citi, daudz aktuālāki, jautājumi, apliecina arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņaprāt, A. Bērziņam ir teorētiskas iespējas tikt pārvēlētam, taču jebkādi spriedumi, pirms ir zināms 12. Saeimas jaunais sastāvs, būtu spekulācijas.
Tikmēr aizkulisēs Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā pagaidām izskan trīs galvenie uzvārdi. Proti, tikt pārvēlēts varētu gribēt pašreizējais prezidents A. Bērziņš, pie kura tēla turpmāk grasās piestrādāt viens no savulaik visaugstāk novērtētajiem politiķiem, eksministrs Aivis Ronis. Tāpat rudenī Latvijā atgriezīsies līdzšinējais eirokomisārs Andris Piebalgs, kura augstais reitings varētu viņam ļaut kandidēt uz prezidenta posteni. Kuluāros arī baumo, ka pašreizējā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nākamajā parlamentā, visticamāk, vairs nesēdēs prestižajā priekšsēdētājas krēslā, kas varētu nozīmēt arī viņas uzvārda parādīšanos Valsts prezidenta amata kandidātu sarakstā.
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk