Augstskolas iestājas par eksāmenu dabaszinātnēs
Joprojām tiek diskutēts par to , vai nepieciešams ieviest centralizēto izvēles eksāmenu ķīmijā vai fizikā. Sabiedrības viedokļi šajā jautājumā atšķiras – viena daļa uzskata, ka tas noteikti ir vajadzīgs, kamēr otra daļa neredz pamatojumu vēl vienam centralizētajam eksāmenam.
Par pārbaudījumu iestājas nozaru asociācijas un arī augstskolu vadītāji, kuri ceļ trauksmi par eksakto zinātņu mazo popularitāti Latvijā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Uldis Sukovskis uzskata, ka šī brīža situācija Latvijā nav spīdoša. Dēļ tā, ka ar katru gadu aizvien mazāk vidusskolas beidzēju izvēlas kā centralizēto eksāmenu kārtot dabaszinātnes, ir mazāk zināšanu iestājoties augstskolā. Taču augstskolas uzdevums ir sagatavot speciālistu augstā līmenī.
Kā norāda RSU rektors Jānis Gardovskis, tad diemžēl bez kārtīgiem pamatiem un eksakto priekšmetu zināšanām nav iespējams apgūt nedz inženierzinātnes, nedz mediķa profesiju. Tā, kaut vai ārsta profesija, kas ir viena no pieprasītākajām profesijām Latvijā, prasa ļoti dziļu izpratni un zināšanas par cilvēka un visas pasaules uzbūvi. Lai iestātos mācīties RSU vai jebkurā citā augstskolā, kas piedāvā ārsta profesiju ir nepieciešams labs vērtējums centralizētajā eksāmenā bioloģijā vai ķīmijā. Šobrīd gan jaunieši izvēlas kārtot vienu vai otru pārbaudījumu. Kā stāsta RSU rektors, tad agrāk šādas izvēles nebija, noteikumi bija daudz stingrāki, proti, bija nepieciešami vērtējumi abos priekšmetos.
Tā kā mūsdienās jauniešu skaits, kas izvēlētos kārtot abus eksāmenus ir krietni mazāks, tad arī augstskolas ir spiestas samazināt atlases prasības. Lai aizpildītu zināšanu trūkumu, RSU topošajiem studentiem rīko bioloģijas kursus, kurus ik gadu paralēli vidusskolas stundām apgūst vairāk nekā 500 jauniešu. Taču kā secinājis RSU rektors, tad zināšanu trūkums vērojams ne tikai bioloģijā, bet arī fizikā, kas nozīmē to, ka sākot ar jauno studiju gadu, RSU būs spiests veidot arī papildus nodarbības fizikā. Gardovskis gan norāda, ka fizikas vērtējums pašlaik nav izšķirošs, lai iekļūtu medicīnas studiju grupās, bet zināšanas fizikā ir būtiskas profesionāla ārsta izglītībā.
RTU prorektors Uldis Sukovskis norāda, ka eksāmens ir labs rezultātu mērītājs. Tas ļauj izprast pašreizējo izglītības situāciju un domāt par ieteicamajiem uzlabojumiem, kas būtu veicami priekšmeta apmācības sistēmā. Viņš ir pārliecināts, ka centralizētais eksāmens arī motivētu jauniešus nopietnāk apgūt dabaszinātnes.
Skaidrs ir viens, ka eksāmens nav ieviešams nekavējoties, taču ar laiku tas būtu izdarāms un stingri ieteicams, lai mainītu pašreizējo izglītības situāciju vidusskolā.
Vēl par tēmu:
Ārkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālāk
