Izglītības vadītāji piedzīvojuši divus traģiskus gadus
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē, diskutējot, uz ko pašlaik fokusēta izglītības sistēma un kam vajadzētu būt pedagogu rūpju lokā, izskanēja zīmīgs pašreizējās situācijas raksturojums: «Mūsu izglītības sistēma šobrīd fokusējas uz to, lai pierādītu, ka karalis nav kails. Ir būtiski tikt skaidrībā, kā to karali apģērbt.»
Savu kritisko attieksmi pret līdz šim nozarē notikušo neslēpa vairāki skolu vadītāji, arī Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska: «Šie pēdējie divi gadi izglītības sistēmā bijuši traģiski. Lai gan periods – no 2012. gada, kad nozari sāka kūrēt Roberts Ķīlis, sākotnēji šķita cerīgs. Taču tad viss mainījās. Vienā tādā tikšanās reizē ar ministru saskāros ar klaju necieņu un sapratu, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) man nekas nav darāms. Galu galā no tik labi plānotajām reformām čiks vien iznāca, un arī ministrija tika iztīrīta tā, ka nebija, kas konstruktīvi strādā.»
L. Grebska atzina, ka tādā gaisotnē strādāt bijis ļoti grūti, jo nozares galvgalī valdījis haoss. Neskaitāmās darba grupas, kas tika veidotas, piemēram, mazo skolu programmas izstrādei, un kur piedalījās arī skolu direktori, bijusi tikai darbības imitēšana, laika, naudas un enerģijas izšķiešana. Tāpēc, pēc viņas domām, pašlaik svarīgākais ir sakārtot sistēmu un nodrošināt tajā pēctecību, lai katrs ministrs nenāktu ar pilnīgi citām iniciatīvām nekā viņa priekšgājējs.
Situāciju par nepieņemamu uzskata arī Rīgas 33. vidusskolas direktore Marija Kovaļčuka. Diemžēl skolotāji, kam lielai daļai ir pat divas augstākās izglītības, ir nonākuši nabagu rindās. Viņu satraucot tas, ka «cilvēki, kas rūpējas par valsts nākotni, netiek uztverti kā vērtība». Bet Daugmales pamatskolas direktoram Andrim Ceļmalniekam šķiet, ka uzstādījums – visa centrā ir bērns – novedis pie skolēnu visatļautības: viņi varot darīt, ko grib, pat apsaukāt skolotāju. Ir laiks pedagogu atgriezt sistēmas centrā, citādi profesijas prestižs tiks neglābjami zaudēts. Jau tagad tiem dažiem jaunajiem, kas izvēlas kļūt par pedagogu, kārtības nodrošināšana klasē izrādās liels pārbaudījums. Tā viņa vadītajā skolā pēc pusgada aizgājusi viena jaunā skolotāja, jo atzinusi, ka nespēj vienlaikus mācīt un vēl cīnīties par kārtību klasē.
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons pauda sarūgtinājumu par negatīvo spiedienu, ko nācās izjust skolotājiem un direktoriem tad, kad sākās skaidrošanās par to, kas ir bezmaksas izglītība. Peripetijas ar to viņam beigušās ar tiesāšanos un garām sarakstēm ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Galu galā viņš attaisnots, taču tas atrāvis direktoru no tiešo pienākumu pildīšanas: «Ja mums jākļūst par juristiem, kad vadīsim skolu?»
Rīgas 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons vērsa uzmanību uz pedagogu pārslogotību un to, ka stundu gatavošanai atmaksā tikai divas stundas nedēļā, kas nozīmējot – vidēji katrai stundai paredzētas tikai 5,7 minūtes.
Vairāki pedagogi aicināja neaprobežoties tikai ar domu apmaiņu, bet rīkot nopietnas diskusijas, kurās noskaidrotu, uz ko jāfokusējas izglītībai.
Savukārt nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atgādināja par Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības apņemšanos 12. maijā rīkot protesta akcijas: tās notikšot demonstrācijas veidā – pedagogi izies Rīgas ielās, sākot gājienu no Ministru kabineta ēkas, garām IZM, tad gar Finanšu ministriju līdz Saeimai. «Gribam, lai politiķi saprot, ka tas ir nopietni,» uzsvēra J. Krastiņš.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālāk