Valsts mazturīgiem palīdzēs samaksāt elektrības rēķinu
Mājsaimniecību iekļaušana brīvajā elektrības tirgū Latvenergo ļaus ietaupīt vismaz 28,46 miljonus eiro (20 miljonus latu), jo tieši tik daudz, pēc Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktores Rotas Šņukas teiktā, uzņēmumam izmaksā starta tarifa subsidēšana.
Valsts nākotnē paredzējusi atbalstu piešķirt mērķtiecīgi – tikai mazturīgām mājsaimniecībām, tērējot šim mērķim gadā aptuveni piecus miljonus eiro. Savukārt Latvenergo sola atbalstīt 60% daudzbērnu ģimeņu.
Valsts atbalstu varēs saņemt ikviena mazturīgā mājsaimniecība, neatkarīgi no tā, kurš elektrības tirgotājs piegādās elektroenerģiju. Šogad šim mērķim tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, 2015. gadā – 5,1 miljons eiro, 2016. gadā – 5,1 miljons eiro, kas paredzēti, lai kompensētu elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie nosacījumiem atbalsta mehānismam mājsaimniecībām, kuras pašas saviem spēkiem nevarēs norēķināties par mājokli, tajā skaitā par elektroenerģiju. Ministrija izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas paredz valsts mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu daļējai nodrošināšanai saistībā ar elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu projekts tiek saskaņots ar ministrijām un pašvaldībām.
Latvenergo sola turpināt atbalstīt savus klientus – daudzbērnu ģimenes. Tās varēs samazināt savu rēķinu par 126,75 eiro gadā, kas atbilst 750 kWh, kas iegādātas par Elektrum universālā pakalpojuma cenu. Taču šo atbalstu varēs izmantot arī tādā gadījumā, ja daudzbērnu ģimene būs izvēlējusies kādu citu no Latvenergo piedāvājumiem. Arī tādā gadījumā rēķinu varēs samazināt par 126,75 eiro gadā, Neatkarīgajai stāstīja Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss.
Kopumā šogad Latvenergo plāno izsniegt 20 000 dāvanu karšu par kopējo summu 2,535 miljoni eiro. Latvijā ir aptuveni 34 000 daudzbērnu ģimeņu (ar trim un vairāk bērniem).
2011. un 2012. gadā Latvenergo Sociālā atbalsta programmā daudzbērnu ģimenēm tika piedāvāta iespēja norēķināties pēc starta tarifa par vēl papildu 2400 kWh elektroenerģijas.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk