• Tweet

publicitātes

Tādi augstu amatu izskoloti politiķi kā Valdis Zatlers, Sergejs Dolgopolovs un Solvita Āboltiņa ir vislabākie oratori, iekams ne mazāk gadus politikā pavadījušais Jānis Urbanovičs un Augusts Brigmanis ir vāji pārliecināšanas meistari. To un vēl vairākas interesantas iezīmes, kas rakturo politiķu runas kultūru, secinājusi „valodas policija”.

Pieci latviešu valodas eksperti projektā “valodas policija” pagājušā gada nogalē pētīja 11. Saeimas deputātu runas kultūru. Ekspertu komandā darbojās gan pieredzējusī televīzijas diktore Ilva Liepiņa, gan Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Arvils Šalme u.c. Tikmēr par pētāmajiem objektiem pēc nejaušības principa tika izraudzīti desmit Saeimas deputāti, viņu uzstāšanās televīzijas ziņu raidījumos un interneta portālu videosižetos.

Politiķu runas kultūras analīze notika pēc četriem kritērijiem: valodas kultūra, gramatika, valodas stils, kā arī oratora prasmes. Savukārt ekspertu uzdevums bija katrā no nominācijām piešķirt politiķiem vērtējumu no 0 līdz 4 ballēm.

Literārās valodas normu pāzināšanu un prasmi tās izmantot visspilgtāk apliecinājuši eksprezidents Valdis Zatlers, kā arī Saeimas deputāti Sergejs Dolgopolovs un Raivis Dzintars. Šajā sadaļā eksperti novērtēja gan deputātu prasmi izmantot izteiksmīgus valodas līdzekļus, gan arī valodas piesārņojumu ar parazītvārdiem, žargonu lietošanu un liekvārdību. Izrādījies, ka visvairāk ar šīm lietām grēko Augusts Brigmanis, Imants Parādnieks un Jānis Urbanovičs.

Tikmēr par visvājāko oratoru ekspertu komisija atzinusi Saeimas neatkarīgo deputātu grupas pārstāvi Elīnu Siliņu (vidējais vērtējums 2), bet vispārdomātāk savus argumentus māk izklāstīt Valdis Zatlers (3.08). Šīs atzīmes eksperti izlikuši, ņemot vērā runātāja prezentācijas prasmes, mīmiku un žestus, kā arī attieksmi pret auditoriju un sagatavošanās līmenis sarunai.

Tikmēr, šķiet, vissarežģītākajā nominācijā „gramatika” vislabākos rezultātus uzrādījusi Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un viņas partijas biedrs Atis Lejiņš. Viņu publiskās runas pierāda, ka šie politiķi māk lietot pareizas vārdu morfoloģiskās formas, kā arī ievēro sintakses pamatprincipus. Tikmēr pēc ekspertu domām A. Brigmanis un I. Parādnieks šīm lietām pievērš vismazāk uzmanības.

A. Brigmanis „valodas policijas” novērtējumu komentē strikti — viņš ar savu runas stilu cenšas uzrunāt savus vēlētājus, kuriem ikdienas valoda ir daudz tuvāka par: „izsmalcinātām literārajām pērlēm un sintaktiskajiem kruzuļiem. Esmu par to domājis — vai vajag veidot gramatiski izsmalcinātus teikumus? Taču esmu nonācis pie secinājuma, ka mans vēlētājs, tante Bauskā mani daudz labāk sapratīs, ja runāšu viņas ikdienas valodā. Ja nepieciešams runāt ar diplomātiem vai ārvalstu vēstniekiem, varu mainīt runas stilu, taču savā ikdienas publiskajā retorikā neko negrasos mainīt,” pauda politiķis.

Tikmēr S. Dolgopolovs, kura valodas kultūru eksperti atzinuši par vienu no pareizākajām, uzskata — Saeimas tribīne pārāk bieži pārvēršas par teātra skatuvi no kuras politiķi cenšas: „spēlēt publikai. Tas, vai Saeimas deputāts atļaujas publiski lietot žargonus un nepareizas gramatiskās formas, ir atkarīgs tikai no viņa iekšējās kultūras. Ja viņš to dara mājās, ikdienā, ģimenē, viņš to darīs arī Saeimā,” bija pārliecināts deputāts.

Vidējais kopnovērtējums

Valdis Zatlers (RP) 3.08

Sergejs Dolgopolovs (SC) 2.96

Solvita Āboltiņa (Vienotība) 2.89

Raivis Dzintars (Naconālā apvienība) 2.82

Atis Lejiņš (Vienotība) 2.79

Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) 2.71

Elīna Siliņa 2.48

Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) 2.41

Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) 2.28

Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība) 2.16

Avots: nra.lv