Latvija atkal aizņemas miljardu
Latvija šonedēļ pārdevusi septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā.
Jaunais aizņēmums tiek izskaidrots ar to, ka šogad un nākamgad Latvijai būs pienākums atdot lielas naudas summas par 2008.–2010. gada aizņēmumiem. Latvija nespēj atdot ne sava parāda pamatsummu, ne parāda procentus. Jau 2012. gadā tika pieņemts īpašs likums, kurā valsts parāda palielināšana paredzēta līdz 2015. gadam ieskaitot. Šā gada valsts budžeta likumā paredzētais iztrūkums ir 7 187 498 102 (izdevumi) – 7 044 334 174 (ieņēmumi) = 144 163 928 eiro. Valstij iztrūkuma vietā būtu pārpalikums, ja nebūtu nācies šogad rezervēt 364 012 897 eiro parādu procentu (ne pamatsummu) apmaksai. Valsts ir aizņēmusies un turpina aizņemties par dažnedažādām likmēm, tāpēc nemaz nav iespējams iepriekš pateikt, cik lieli būs faktiskie procentu maksājumi.
Jaunās obligācijas Latvija ir pārdevusi ar likmi 2,625% gadā. Tās uzliek pienākumu Latvijai atdot 1 000 000 000 / 100 x 2,625 = 26,25 miljonus eiro gadā jeb 183,75 miljonus eiro septiņu gadu laikā. Tagad aizlienētais miljards ir 1/8 daļa no valsts oficiālā parāda (no tās valsts parāda daļas, kas nav aizslēpta aiz valsts un pašvaldību uzņēmumu parādiem un speciāli samudžinātiem līgumiem).
Finanšu ministrija savā paziņojumā par aizņēmumu pasniedz to kā lielu sasniegumu. Skaitliski to pamato fakts, ka jaunais aizņēmums ļaus aizvietot iepriekšējo aizņēmumu ar 3,12% gada likmi, kas ļaus vismaz virtuāli ietaupīt apmēram 6 miljonus eiro gadā. Īstenībā par panākumu jāsauc tas, ka Latvija tīri politisku apsvērumu dēļ vispār drīkstēja aizņemties par spīti tam, ka lauzusi savu solījumu sava parāda procentus apmaksāt pašai. Citiem vārdiem sakot, Latvija ir atteikusies no bezdeficīta budžeta tagad un vispār, nesamaksātie parāda procenti tiek pieskaitīti parāda pamatsummai, par kuru jāmaksā aizvien lielāki procenti utt.
Parādu spirāles draudu dēļ Latvijas valdībai Ministru prezidenta Valda Dombrovska personā savulaik nācās dot solījumu, ka 2014. gadā Latvijā būšot bezdeficīta budžets. Aģentūras LETA arhīvā šis solījums datēts ar 2010. gada 30. jūliju. Divus gadus vēlāk Eiropas Komisija kā lielākais Latvijas kreditors atgādināja V. Dombrovskim šo solījumu. Tajā pašā arhīvā ar 2012. gada 1. jūniju datēts V. Dombrovska nākamais solījums sasniegt bezdeficīta budžetu ja ne 2014., tad 2015. gadā. Drīz vien pēc tam ar likuma spēku tika noteikts, ka 2015. gadā nekāda bezdeficīta budžeta nebūs, tomēr Latvija par savu mānīšanos pagaidām sodīta netiek.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk