• Tweet

Koalīcijas papildināšana ar jaunu partneri, visticamāk, nemainīs partijas Vienotība regulāros strīdus ar Nacionālo apvienību. Jau šobrīd ir iezīmējušies vismaz divi, milzīgas ekonomiskās intereses skaroši jautājumi, kuros nacionāļi sola nepiekāpties.

Ilze VEĢE

Demogrāfijas ultimāti un uzturēšanās atļauju kari nebūt nav palikuši pagātnē. Aptaujātie Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi jau šobrīd neslēpj — paralēli jaunās valdības veidošanas procesam apvienība apzina arī to jautājumu loku, kas valdības maiņas laikā ir pakārts gaisā, taču nākotnē draud izvērsties par kārtējo kasīšanos. Apvienība brīdina kategoriski iestāties pret iespējamo uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons privatizāciju, kā arī neatbalstīt aizejošās valdības māņu manevrus gāzes tirgus liberalizācijai.

Iebildīs pret privatizāciju

Nedēļas sākumā Nacionālās apvienības iebildumu dēļ aizejošā valdība bija spiesta atlikt ziņojuma izskatīšanu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļu pārvaldīšanu. Ziņojumā ir izvērtēti dažādi modeļi LMT un Lattelecom ciešākai sinerģijai, lai veicinātu abu uzņēmumu vērtības pieaugumu, solot saglabāt valsts izšķirošo ietekmi abos uzņēmumos. Taču VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo atzina: apvienībai ir bažas, ka ziņojums varētu būt tikai formāla izkārtne aiz kuras slēpjas politiska vēlme abus vērtīgos uzņēmumus apvienot un pēc tam arī nodot privatizācijai. Kā zināms, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā 2012. gadā LMT un Lattelecom ieņēma 8. un 9.vietu, bet to kopējā vērtība ir vairāk kā 420 miljoni latu. Tiesa, jau pagājušā gada vasarā valdība akceptēja Pārresoru koordinācijas centra ziņojumu, kurā tiek rekomendēts pārtraukt valsts līdzdalību 118 dažādos uzņēmumos, tostarp LMT un Lattelecom. „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK vēsturiski vienmēr ir iestājusies pret uzņēmuma Lattelecom privatizāciju,” norāda G. Bērziņš. „Jā, no biznesa viedokļa šo uzņēmumu negaida vieglas dienas, jo līdz ar fiksēto telekomunikāciju ēras beigām Lattelecom stāv priekšā lieli izaicinājumu. Taču mēs nevēlamies pieļaut, ka šīs apvienošanas rezultātā valsts abos uzņēmumos zaudē savu noteicošo lomu.” Kā zināms, abu uzņēmumu valdes jau oktobra nogalē apliecināja vēmi apvienoties, solot tādējādi ik gadu ietaupīt ap 50 miljoniem latu. Tikmēr kuluāros izskan norādes, ka gatavībai apvienot Lattelekom un LMT būtiska ir bijusi koncerna Telia Sonera neslēptā interese par abu uzņēmumu pārņemšanu.

Gāzes lobijs ir spēcīgs

Tikmēr 12. decembrī Saeima konceptuāli atbalstīja valdības sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā, kas tiek pasniegti kā gāzes tirgus liberalizācija. Tiesa, VL-TB/LNNK valdes loceklis, eiroparlamentārietis Roberts Zīle uz notiekošajiem procesiem raugās kritiski, saskatot tajos milzīgu ekonomisko interešu lobiju. „Gāzes lobijs Latvijā ir ārkārtīgi ietekmīgs. To mēs redzam kaut vai pēc partiju vadītāju korporatīvajām saitēm un ziedotāju sarakstiem,” atzīst R. Zīle. Tādējādi politiķis pauž, ka ar piedāvātajie grozījumi ir māņu manevrs, kas Krievijas gāzes monopolu nevis mazinās, bet tieši pretēji — tā dominējošais stāvoklis tiks paildzināts uz neprognozējami ilgu laiku.

Valdība ir izvēlējusies minimālo programmu

Jau kopš 2009. gada spēkā ir Eiropas Savienības direktīva, kas visām dalībvalstīm pieprasa pēc vienotiem kritērijiem sakārotot dabasgāzes iekšējos tirgus. Tomēr pret mūsu valsti līdz šim tika piemērots izņēmuma stāvoklis: līdz 2014. gada 4. aprīlim kā pret „jaunu tirgu”, bet kā pret „izolētu tirgu” — līdz brīdim, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, sistēmu vai dominējošā piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Tā kā šā gada 4. aprīlī Latvija zaudēs savu „jauna tirgus” statusu, mūsu valsts obligātā kārtā ir spiesta nodrošināt trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī nodalīt gāzes sadales sistēmas operatoru no pārējām darbībām. Taču R. Zīle brīdina: līdz ar šīm darbībām Latvija nebūs vēl neliberalizē savu tirgu. Enerģētikas likuma pārejas noteikumos tiek rosināts noteikt, ka dabasgāzes apgādes komersanti un lietotāji būs tiesīgi piekļūt sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem tikai tad, kad Latvijā tiks uzsākta dabasgāzes ražošana, ko R. Zīle raksturo kā „tad, kad pūcej aste ziedēs”. „Šī likuma versija faktiski kalpo par instrumentu monopola saglabāšanai. Te ir jāvaicā, kādēļ gan Enerģētikas likumā neiekļaut ES direktīvas prasību par tirgus atvēršanu, nosakot, ka tā stājas spēkā no 2017. gada 2. aprīļa?,” uzsver R. Zīle. „Piemēram, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis sāks darbību jau 2015. gadā un tā jauda varētu nodrošināt divkāršu Latvijas patēriņu. Taču valdības iesniegtie likuma grozījumi faktiski liedz iespēju no šī termināļa saņemto gāzi pārdot Latvijā pat tad, ja Latvijas gāze vienotos ar Lietuvu par tās uzglabāšanu Inčukalnā.”

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts daļēji piekrīt, ka Latvija nav centusies izdarīt maksimālo, lai iespējami ātrāk liberalizētu savu gāzes tirgu. „Latvijā pašlaik nenotiek dabasgāzes ražošana jeb ieguve, tāpēc nav gāzes sākumposma cauruļvadu, kuriem būtu jāpiekļūst. Tieši tādēļ Enerģētikas likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka prasības attiecībā uz piekļuvi sākumposma cauruļvadiem stāsies spēkā brīdī, kad Latvijā tiks uzsākta dabasgāzes ražošana. Taču Ministru kabinetā dabasgāzes tirgus liberalizācijas pirmajā posmā tik tiešām tika atbalstīta tikai minimālā pakete, kas nepieciešama, lai Latvijā sāktu ieviest ES direktīvas prasības,” pauž ministrs. Tai pat laikā D. Pavļuts uzsver: „rīcība ir nepieciešama ne tikai kontekstā ar dabasgāzes tirgus attīstību, bet arī biogāzes ražošanu. Tieši Latvijas biogāzes ražotājiem, atrisinot tehnoloģiskos un cenu jautājumus, nākotnē varētu būt aktuāla plašāka piekļuve gāzes sistēmai, tāpēc uzskatām, ka Saeimā noteikti šis jautājums ir atkārtoti jāizvērtē. Vienlaikus jānorāda, ka, lai Latvijas dabasgāzes tirgū veidotos jauni piegādes avoti, ir svarīgi nodrošināt trešo pušu piekļuvi Latvijas dabasgāzes sistēmai un šie nosacījumi ir iestrādāti Enerģētikas likuma grozījumos.”

Avots: nra.lv