• Tweet

nra.lv

Aizvadītā gada laikā pašvaldības piedzīvojušas milzīgu sabiedrības uzticības pieaugumu. Politikas eksperti nav vienprātīgi par šī pieauguma iemesliem, taču pašvaldību pārstāvji uzskata, ka tas saistāms ar krīzes pārvarēšanu un valdības nespēju ieklausīties iedzīvotāju nepieciešamībās.

Saskaņā ar sociālo aptauju, kuru pētījumu centrs SKDS veica pēc Neatkarīgās pasūtījuma, sabiedrības uzticēšanās pašvaldībām pēdējā gada laikā pieaugusi divkārt. Ja 2012.gadā par pašvaldību reitings bija 14 punktu, tad tas dubultojies līdz 28 punktiem.

Veiksmīgākā – Latgale

Straujš uzticības pieaugums pašvaldībām vērojams jau kopš 2011.gada, kad sabiedrības uzticēšanās tām no negatīvajiem mīnus 10 reitinga punktiem 2010.gadā pieauga līdz mīnus trijiem.

Turklāt nav pamata aizdomām, ka pašvaldības kopumā uzticību iemantojušas tikai pateicoties Rīgai, kurā dzīvo teju puse valsts iedzīvotāju un pārliecinošu sabiedrības atbalstu bauda Saskaņas centra līdera Nila Ušakova vadītā dome.

Tā Rīgā, salīdzinot ar 2012.gadu pašvaldības atbalstītāju īpatsvars pieaudzis no 54 % līdz 61 % un tas nav lielākais atbalstītāju skaita pieaugums valstī. Visvairāk par savu ieinteresētību savu iedzīvotāju problēmu risināšanā pārliecināt savus vēlētājus spējušas Latgales pašvaldības, to atbalstītāju skaits pieaudzis par 15 procentpunktiem. Arī pārējo reģionu pašvaldības, izņemot Kurzemes, kuras pašvaldību atbalstītāju skaits palicis nemainīgs, pērn guvušas lielāku vēlētāju uzticību nekā tā bijusi 2012.gadā.

Vispārējs optimisma uzliesmojums

„Tas ir milzīgs lēciens, ja salīdzinām ar to zemāko bedri, kas bija krīzes laikā – kad riebjas pilnīgi viss, pat ģimenes jūk ārā, cilvēki bija izmisumā bez iztikas līdzekļiem. Un tas liecina, ka pašvaldības izmantojušas krīzi, lai uzlabotu savu komunikāciju un sadarbību ar vēlētājiem, iemācījušās viņus uzklausīt,” uzskata politologs Filips Rajevskis.

Mazāk optimistisks par pašvaldību paveikto komunikācijas uzlabošanā ar vēlētājiem ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka tikai retā valsts un sabiedriskā institūcija pēdējā gada laikā piedzīvojusi reitinga sarukumu – lielākoties tās guvušas lielāku iedzīvotāju atbalstu. Viena no retajām iestādēm, kas zaudējusi uzticību ir iekšējo nesaskaņu plosītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kura reitings, krītot par septiņiem punktiem, apstājies pie negatīvās atzīmes mīnus trīs.

„Pašvaldības ne ar ko īpaši neizceļas un iekļaujas kopējā tendencē, Ir jārunā par vispārēju noskaņojuma uzlabošanos sabiedrībā un pašvaldības ir tikai viena nianse,” saka politologs, piekrizdams, ka daļēji šo fenomenu varētu skaidrot ar valsts pakāpenisko atkopšanos no krīzes.

Cits noskaņojums valda starp pašvaldību vadītājiem, kuri uzskata, ka pašvaldībām saprasties ar vēlētājiem palīdzējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Šajā situācijā vēlētājiem nekas cits neesot atlicis, kā ieklausīties pašvaldībās un veidot ar tām ciešāku sadarbību, kas neizbēgami veicinājis arī reitinga kāpumu.

„Ir zināma stabilitāte tagad un to pierādīja arī pašvaldību vēlēšanas, kurās gandrīz visās lielajās pilsētās tika pārvēlēti iepriekšējie mēri. Turklāt, ņemot vērā cik vāja bijusi VARAM, kuras ministrs nerūpējās par pašvaldībām un to iedzīvotājiem, vēlētāji varēja paļauties tikai uz pašvaldībām,” saka Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks.

Mērus vēlēt pašiem

Aptaujas respondentiem tika arī vaicāts, vai tie atbalstītu ieceri uzticēt vēlētājiem arī pašvaldību vadītāju izraudzīšanos. Lielākā daļa – 65,7 % aptaujāto pauda vēlmi uzņemties šo pienākumu un līdz ar deputātiem pašvaldībās tiešās vēlēšanās ievēlēt arī to vadītājus.

Vērtējot vēlētāju vēlmi pašiem izraudzīties pašvaldību vadītājus, profesors J. Ikstens atgādina, ka tā atbilst jau ilgstoši novērojamajai tendencei, ka sabiedrība cer – tieši ievēlot dažādas amatpersonas, tā gandrīz garantēti tiks pie labākas pārvaldības, taisnīgākas politikas un atbildīgākiem politiķiem.

Taču politologs norāda arī uz riskiem, kurus slēpj šāda sistēma. „Ja mēs ieviešam šādu sistēmu, tad pašvaldības vadītāja statuss pret pašu pašvaldību, kura arī ir tieši vēlēta, krietni paaugstinās. Tad varētu veidoties kaut kāda spriedze starp domi un pašvaldības vadītāju, īpaši tajos gadījumos, kad, piemēram, viens spožs līderis tiek ievēlēts par attiecīgās pašvaldības vadītāju, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņam pietrūkst atbalsta domē,” brīdina J. Ikstens.

Stabils kāpums

Pašvaldību reitingu dinamika pēdējos četros gados

2010.gadā – 10

2011.gadā -3

2012.gadā 14

2013.gadā 28

Avots: SKDS

Uzticētos pašu vēlētam līderim

Iedzīvotāju atbalsts iecerei vēlēt pašvaldību vadītājus tiešās vēlēšanās (%)

Pilnībā atbalsta 32,2

Drīzāk atbalsta 33,5

Drīzāk neatbalsta 10,4

Nemaz neatbalsta 7,9

Nav atbildes 16,0

Avots: SKDS

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis