Latvijas vēsturnieki vēlas tuvināt vēsturi sabiedrībai
Latvijas vēsturnieku 1. kongress noslēdzās ar vairākiem secinājumiem, arī par strīdīgi vērtētajiem Otrā pasaules kara rezultātiem un vēstures mācīšanas kvalitāti skolās. Kongresa noslēguma dokumenta pamatversijai ikviens var pievienot savus komentārus, tos oktobrī izskatīs kongresa komisija un izstrādās galīgo versiju.
Latvijas vēsturnieki uz kongresu pulcējušies pirmo reizi 20 gadu laikā, kopš atgūta Latvijas valstiskā neatkarība. Viņi paši to skaidro ar līdzekļu trūkumu un nepieciešamību distancēties no nesenās vēstures. Iecerēts, ka turpmāk vēsturnieki kongresā pulcēsies reizi piecos gados. Pirmais kongress bija kupli apmeklēts – apmēram 400 dalībnieku, arī no ārvalstīm, piemēram, demokrātiskais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs, kurš vairākkārt bijis Latvijā un uzstājies ar referātiem par Otrā pasaules kara vēstures traktējumu. Arī šoreiz viņš referēja par nacionālpatriotisko un demokrātisko Krievijas vēsturnieku skaidrojumu Otrā pasaules kara notikumiem, analizējot Staļina un Hitlera rīcību un lomu.
Nenoliedzami vislielāko interesi izraisīja referāti par visjaunāko laiku vēstures notikumiem, tostarp to politizēšanu
20. un 21. gadsimtā. Vēsturnieks Ilgvars Misāns norādīja, ka pašlaik valsts līmenī «vēsturi uztver kā politisku momentu». Vēstures profesors un Latvijas un Krievijas Vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis atzina, ka Latvijas 20. gadsimta vēsture nav pienācīgi izpētīta. Viņš norādīja, ka pamatīgāk būtu jāpēta Latvijas valsts rašanās specifiskie apstākļi, jo ir vēsturnieki, kas apšauba Latvijas valsts leģitimitāti un jēgu. Acīmredzot nāksies pievērsties arī 1940. gada okupācijas tēmas izvērtējumam. Lai gan profesionāliem vēsturniekiem par to šaubu nav, tomēr redzami atsevišķu politiķu centieni apzināti sagrozītā veidā interpretēt vēsturi, piebilda profesors. Viņš uzskata, ka lietas jāsauc īstajos vārdos un jāatspoguļo lietas būtība. Okupācijas jēdziena skaidrojumā I. Feldmanis aicināja ievērot agresorvalsts darbības raksturojumu, nevis to, kā reaģēja upuris. Proti, vai Latvija cīnījās vai necīnījās pretim citas valsts karaspēkam. «Latvijas vēsturnieki atzīst divas padomju okupācijas un vienu nacistu okupāciju,» rezumēja vēsturnieks.
Vēsturnieki uzskata, ka nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko pētījumu datus nodot sabiedrībai saprotamā, interesantā veidā, turklāt valstiskā līmenī beidzot jāveido vienota metodoloģija, kas vēstures skolotājiem Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses. Vēsturnieku referāti bija kodolīgi un interesanti. Ja skolotāji tādā veidā un formātā mācītu vēsturi, tad skolēni ne tikai izprastu, kas notika, bet arī mācītos domāt, analizēt un secināt patstāvīgi.
Vēsturnieki strikti noliedzoši izteicās par citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešanu Latvijas informatīvajā telpā, nodēvējot to par nepieņemamu.
***
UZmanību!
• Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājaslapā www.demoshistoria.lv līdz 1. oktobrim var izlasīt Latvijas vēsturnieku 1. kongresa noslēguma dokumenta pamattekstu un izteikt savus komentārus.
• Kongresa referāti zinātnisku rakstu formā nākamgad tiks izdoti vairākos drukātos sējumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī, otrdien, 16. aprīlī, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, atbalstot grozījumu likumā “Par svētku, atceres...
Lasīt tālākLIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji
Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...
Lasīt tālākČakša: IZM pedagogu arodbiedrības streika prasības ir izpildījusi, tāpēc nav skaidrs iemesls piketam
21. maijā plkst. 11 pie valdības ēkas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots izglītības nozares darbinieku pikets, pieprasot turpināt solīto pedagogu...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi...
Lasīt tālākSimtgades stipendija 2024. gadā būs 750 eiro
Jau septīto gadu Latvijas vidējās izglītības iestādēm ir iespēja izvirzīt absolventus Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Arī šogad stipendiju piešķirs izglītības iestādes...
Lasīt tālāk