Lietuvas un Krievijas piena karš Latvijā samazinās piena cenas
Ieilgstot piena karam starp Lietuvu un Krieviju, cietīs arī Latvijas zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, savukārt pircēji varētu cerēt uz piena produktu cenu samazinājumu. Vismaz īslaicīgu.
Kopš pirmdienas Krievija daļēji aizliegusi piena produktu eksportu no Lietuvas un vienlaikus pastiprinājusi arī gaļas un zivju produktu kontroli no šīs valsts. Pagaidām Lietuvas un Krievijas stīvēšanās par piena kvalitāti Latvijas tirgu nav ietekmējusi – ne piena produktu imports no Lietuvas, ne arī Latvijas piena produktu eksports uz Krieviju nav palielinājies.
Arī piena mašīnas no Lietuvas, kas iepērk šeit izejvielu savām rūpnīcām, joprojām ir redzamas uz Latvijas ceļiem. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, ik dienas no Latvijas uz Lietuvu tiek vestas aptuveni 700 tonnas svaiga, nepārstrādāta piena. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) uzskata, ka zemniekiem, kuri pārdod pienu Lietuvas uzņēmumiem, šobrīd nav jāraizējas par savu noieta tirgu. «Lietuvas interese pirkt pienu Latvijā vairāk ir politisks jautājums nekā ekonomisks, un tas tiek darīts, lai iegūtu zināmu ietekmi pār mūsu tirgu. Tāpēc piena iepirkums Latvijā būs pēdējais, no kā viņi atteiksies,» uzsvēra LPCS priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Neatkarīgās aptaujātie speciālisti ir pārliecināti, ka būtisku ietekmi uz Latvijas piensaimniecības nozari Lietuvas un Krievijas domstarpības neradīs, ja vien, protams, šis konflikts neieilgs. ZM speciālisti norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu rīcību, jo īpaši ņemot vērā, ka joprojām ZM nav oficiālas informācijas par to, ka Lietuvas puse būtu saņēmusi informāciju par aizlieguma piemērošanu. Tomēr gadījumā, ja aizliegums tiktu piemērots, Lietuvas eksportētāji, visticamāk, meklēšot iespējas novirzīt piena produktu eksportu uz citiem tirgiem, ņemot vērā labvēlīgo cenu līmeni un pieprasījumu pēc piena produktiem pasaulē. Līdz ar to ZM uzskata, ka būtisku ietekmi uz Latvijas piensaimniecības nozari šis aizliegums neradīs.
«Protams, nevar izslēgt iespēju, ka Lietuvas eksportētāji tomēr varētu sastapties ar daļējām eksporta grūtībām un tādēļ samazinās svaigpiena importu no Latvijas. Šādā gadījumā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem jābūt gataviem strādāt ar papildu piena apjomiem. Tāpat arī nevar izslēgt iespēju, ka Lietuvas pārstrādātāji centīsies palielināt savu produktu pārdošanas apmēru Latvijā un citās kaimņvalstīs. Šādā situācijā piena iepirkuma cenai un produktu cenai veikalā varētu veidoties samazinājums, ko radīs piedāvājuma palielinājums. Tomēr šī ietekme varētu būt īslaicīga,» norādīja ZM.
Savukārt J. Šolks šaubās, vai Lietuvas un Krievijas konflikta dēļ Latvijas veikalos būtiski samazināsies piena produktu cenas. «Lietuvā piena iepirkuma cena ir par vienu santīmu zemāka nekā Latvijā, un tas ir vienīgais fons, uz kā rēķina viņi varētu dempingot, lai palielinātu savu ietekmi. Taču, tā kā Lietuvas uzņēmumi jau iepriekš ir cītīgi un tematiski strādājuši, lai Latvijas tirgū noturētu pietiekami augstu piena iepirkuma cenu, kā arī aktīvi strādājuši produktu tirgū, domāju, ka tirgus daļu būtiski viņiem neizdosies palielināt. Protams, cena ir svarīga, taču mūs priecē, ka ievērojama sabiedrības daļa Latvijā izvēlas vietējos produktus,» sacīja J. Šolks.
***
viedokļi
Raimonds FREIMANIS, SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājs:
– Šobrīd jautājums tiek pārlieku saasināts, jo pagaidām nemaz nav skaidri zināms, vai ierobežojumi būs un, ja būs, kādos apmēros. Arī iepriekšējos gados piena produktu eksporta liegums uz Krieviju ir bijis piemērots kādai vai pat vairākām Lietuvas piena pārstrādes rūpnīcām. Parasti – uz diviem trim mēnešiem. Līdz ar to tas īpašu spiedienu uz Latvijas piena tirgu nav izraisījis. Protams, ja modelējam situāciju, ka pilnībā tiek slēgts Lietuvas piena produktu eksports uz mūsu lielāko austrumu kaimiņvalsti, tas var radīt ietekmi, bet, ja tas būs ilgāks par dažiem mēnešiem, piena cenu mūsu valstī tas neietekmēs. Bet šāds liegums, manuprāt, nevarētu turpināties ilgtermiņā.
Sergejs BESHMEĻŅICKIS, Food Union ģenerāldirektors:
– Ja Lietuva un Krievija tuvākajā laikā neatradīs risinājumu piena produktu importam uz Krieviju, tad paredzams, ka Lietuva meklēs noieta tirgus citur, lai kaut daļēji kompensētu pārtrūkušo eksportu uz Krieviju. Paredzams, ka Lietuvas lielie pārstrādātāji izmantos visas iespējas, lai mērķtiecīgi iekarotu sev jau pazīstamos tirgus, tajā skaitā Latviju. Latvijas piena pārstrādātājiem tas nozīmēs vēl sīvāku konkurenci par vietu plauktā, taču mēs esam pārliecināti par Food Union stratēģiju piedāvāt kvalitatīvus un dabiskus piena produktus par konkurētspējīgu cenu. Šī, mūsuprāt, ir visdrošākā stratēģija biznesa nepārtrauktībai. Turklāt pēc zemkopības ministres paziņojuma redzam, ka valsts nepieciešamības gadījumā aizsargās vietējos ražotājus. Ceram, ka Lietuva un Krievija drīzumā atradīs risinājumu šajā jautājumā, jo visām trim Baltijas valstīm Krievijas noieta tirgus ir svarīgs.
Jānis ŠOLKS, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs:
– Ja Lietuvas piena tirgū būs pārpalikums, viņi aktīvāk meklēs noieta iespējas. Līdz ar to daļa Krievijai paredzētās piena produkcijas varētu nonākt arī Latvijā. Tas attiecīgi nozīmē, ka Latvijas tirgū saasināsies konkurence. Mēs gan neesam vienīgais Lietuvas piena produktu noieta tirgus, jo kaimiņvalsts piena pārstrādātāji, iespējams, vairāk orientēsies uz Rietumu tirgu, kur šobrīd ir pietiekamas iespējas pārdot produkciju. Tas gan nebūs ilgtermiņā, bet tādā veidā Lietuva varētu pārdzīvot šo krīzes situāciju.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālāk