Vecāku pabalstiem jauna redakcija
Pagaidām valdību veidojošās koalīcijas panāktās vienošanās attiecībā uz jauno vecāku pabalstiem ir visai samudžinātas, un, lai skaidri Latvijas iedzīvotājiem pateiktu, kāda ir un kāda būs pabalstu politika nākamajā gadā, politiķiem pašiem jāaprod ar saviem piedāvājumiem.
Jaunākais diskusijās panāktais variants, kas tikai tiek saukts par kompromisu, neparedz vairs ne to, kas bija demogrāfijas vienošanās dokumentā, ne Labklājības ministrijas, ne arī citu politisko spēku piedāvājumus. Radušās pavisam jaunas idejas.
No labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) teiktā izriet, ka jaunais piedāvājums demogrāfijas jomā tapis aizvadītās nedēļas nogalē, un vairākos tā punktos ideju autori nav Labklājības ministrija, bet vairāki Saeimas deputāti, kuri arī pērn stāvējuši pie demogrāfijas vienošanās šūpuļa, proti, Imants Parādnieks (NA), Inga Bite, Daina Kazāka (abas Reformu partija) un Elīna Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Labklājības ministre uzsver, ka par šādu variantu izdevies vienoties, pēc iespējas ievērojot sociālās apdrošināšanas sistēmas principus un sociālā budžeta situāciju, tomēr ir skaidrs, ka kopumā ar jauno variantu ministre īsti nav apmierināta. Viens no iemesliem ir tas, ka partneri noraidījuši rosinājumu bērna kopšanas pabalstam, ko vecāks saņemtu par mazuli no gada līdz pusotra gada vecumam, papildus maksāt 100 latus, ja vecāks atgrieztos darbā. «Jaunās vienošanās neveicina jauno vecāku konkurētspēju darba tirgū, neveicinās vēlēšanos mācīties, meklēt darbu,» teica ministre. Viņa arī saskata Satversmes tiesas procesa draudus, jo iedzīvotāji vienādos apstākļos būs nevienlīdzīgi.
Par ko tad ir panākta vienošanās demogrāfijas jomā nākamajam gadam, kas nākusi tik smagās sarunās? Vispirms jāuzsver, ka vairākas no piedāvātajām izmaiņām stāsies spēkā tikai 1. oktobrī, ievērojot to, ka cilvēkiem, kuriem jau ir mazulis vai kuri gaida to piedzimst, ir tiesības rēķināties ar esošo sistēmu. Piedāvātās izmaiņas skar gan bērna kopšanas pabalstu, gan vecāku pabalstu, ko saņem sociāli apdrošinātas personas. No 1. janvāra bērna kopšanas pabalsts sociāli neapdrošinātiem vecākiem plānots par 20 latiem lielāks nekā pašlaik – 120 latu mēnesī, to paredzēts maksāt līdz bērna pusotra gada vecumam, un, ja gadījumā vecāks vēlēsies sākt strādāt, viņš to drīkstēs darīt.
Attiecībā uz sociāli apdrošinātiem vecākiem – no 1. janvāra viņi varēs saņemt vecāku pabalstu tāpat kā līdz šim vai arī bērna kopšanas pabalstu un iespēju strādāt. Tas ir līdz bērna gada vecumam, savukārt līdz bērna 1,5 gadu vecumam – 120 latu bērna kopšanas pabalsts un arī iespēja strādāt. Lielākās izmaiņas skars vecāku pabalstu sistēmu no nākamā gada oktobra. Sociāli apdrošināti vecāki līdz bērna 1,5 gadu vecumam varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 120 latu mēnesī un vēl vecāku pabalstu. Tomēr atšķirībā no demogrāfiskās vienošanās, kur bija izvirzīts mērķis vecāku pabalstu maksāt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, tagad radusies jauna ideja – šo vecāku pabalstu izstiept uz šo periodu, proti, kopējā pabalsta summa nemainītos, bet to saņemtu ilgākā laika posmā, un tieši vecāku pabalsts mēnesī tad būtu mazāks. Izpratnei piemērs – jums vecāku pabalstā jāsaņem 1000 latu līdz bērna gada vecumam, mēnesī ap 100 latu, tagad šī summa tiks izmaksāta ilgākā laika periodā (līdz bērna 1,5 gadu vecumam) un būtu 62,5 lati mēnesī. Idejas autori gan uzsver, ka papildus vecāki gan saņemtu bērna kopšanas pabalstu katru mēnesi un kopējie ienākumi nebūtu mazāki.
***
Kas plānots pabalstu jomā nākamgad*?
Vecākiem, kuri nav sociāli apdrošināti no 1. 01. 2014.
Bērna kopšanas pabalsts 120 latu līdz bērna 1,5 gadu
vecumam (tagad 100 latu mēnesī) plus iespēja strādāt
Sociāli apdrošinātiem vecākiem no 1. 01. 2014.
Līdz bērna gada vecumam
Vecāku pabalsts 70% apmērā no algas vai bērna kopšanas pabalsts plus iespēja strādāt (pašlaik pabalsta apmērs tāds pats, tikai nav paredzēta iespēja strādāt un saņemt pabalstu)
No bērna gada līdz 1,5 gadu vecumam
Bērna kopšanas pabalsts 120 latu plus iespēja strādāt
Sociāli apdrošinātiem vecākiem no 1. 10. 2014.
Līdz bērna 1,5 gadu vecumam
Ja vecāks nestrādā – bērna kopšanas pabalsts 120 latu plus vecāku pabalsts 45,7% no algas
Ja vecāks strādā – bērna kopšanas pabalsts 120 latu plus vecāku pabalsts 30% no vecāku pabalsta
* ja tiks panākta galīgā vienošanās starp visām valdību veidojošām partijām
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk