Latvijā izkrāpti 4 miljoni latu no ES fondu naudas
Eiropas Komisija paziņojusi, ka veidos īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šobrīd ES budžets ir aptuveni 130 miljardi eiro, un tiek lēsts, ka ik gadu tiek izkrāpti 500 miljoni eiro.
Tikmēr Latvija septiņu gadu laikā lielākajās fondu programmās ir saņēmusi 4,53 miljardus eiro, no kuriem neatbilstīgi iztērēti tikai 2% jeb 47,8 miljoni latu. Savukārt klaja krāpšana varētu būt notikusi par aptuveni 4 miljoniem latu.
Viena no vadošajām institūcijām, kas Latvijā uzrauga lielāko naudas plūsmu no nozīmīgākajiem Eiropas fondiem, ir Finanšu ministrija (FM). Tā vada Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) administrēšanu Latvijā. No minētajiem fondiem Latvijai 2007.–2013. plānošanas periodā pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% no šīs naudas jau piesaistīta projektiem, taču ministrija ir pārliecināta, ka līdz 2015. gada beigām, kad neizmantotie līdzekļi būtu jāatdod atpakaļ ES budžetā, Latvija apgūs visus pieejamos līdzekļus.
Paralēli FM Zemkopības ministrija vada Eiropas Lauku fondu lauku atbalstam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda administrēšanu. Tāpat Latvijai ir pieejami līdzekļi no citām ES programmām.
Izniekoti 47,8 miljoni latu
2007.–2013. gada plānošanas periodā pārkāpumu ES naudas izlietojumā nav bijis daudz. Līdz šā gada jūnija beigām ES fondu (ESF, ERAF, KF) apguvē neatbilstība tika konstatēta tikai 2,1% no kopējā finansējuma. Tiesa, lai gan procentuāli pārkāpumu nav bijis daudz, skaiļi ir iespaidīgi. Proti, septiņu gadu laikā Latvijā nemākulīgi, negodīgi vai nepārdomāti tikuši iztērēti 47,8 miljoni latu no ES fondu naudas. FM arī norāda, ka bažas par apzinātu krāpšanu ir izraisījuši tikai 8% no visiem neatbilstības gadījumiem jeb projekti par kopējo summu 4 miljoni latu.
FM Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Kaspars Valtmanis uzsver: uz citu valstu fona Latvija izskatās labi jo, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs ES fondu līdzekļu piesavināšanās ir daudz izplatītāka. K. Valtmanis klāsta – ja projektā tiek konstatēti procedūras pārkāpumi, tad finansējuma saņēmējam tiek piemērota finansējuma korekcija, proti, daļa līdzekļu netiek izmaksāti vai tiek pieprasīta šo līdzekļu atdošana. «Piemēram, kaut kas tiek remontēts vai būvēts, bet ir konstatēti pārkāpumi iepirkuma procedūrā vai cita neatbilstība. Reāli projekts ir īstenots, tiek izmantots un sniedz labumu, taču procedūras pārkāpumu dēļ tam samazina ES līdzfinansējumu,» klāsta eksperts. Savukārt, ja ES fondu līdzekļi tiek izkrāpti, piemēram, uzņēmums iesniedz projektu par ražošanas iekārtu pirkšanu, bet reāli neplāno neko ražot un šīs iekārtas pārdod, un izbeidz savu darbību, tad seko vēršanās tiesībsargājošās iestādēs un krimināllieta par izkrāpto līdzekļu piedzīšanu.
Daudz māca un izglīto
Septiņu gadu periodam, kas noslēgsies šogad, Latvija ES naudas apguvē priekšplānā izvirzīja mērķi no augstiem plauktiem – izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, kā arī uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība. Šajā periodā par galveno ES naudas tērēšanas virzienu tika definēta iedzīvotāju un uzņēmēju izglītība, lai veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanos un lai Latvija varētu sasniegt vidējos ES attīstības rādītājus. Tiesa, apsveicamā apņemšanās veicināt zināšanas kā bumerangs atgriezās caur cilvēcisko efektu, proti, jaunu iemaņu un zināšanu iegūšana ir grūti izmērāms, tātad arī grūti kontrolējams lielums.
Arī analizējot Finanšu ministrijas 30. jūnija datus par aktivitātēm, kurās konstatēto neatbilstību apjoms pret pieprasīto finansējumu pārsniedz 2% līmeni, nākas secināt, ka daudzas caurkritējas ir bijušas ar izglītošanu un apmācību saistītas aktivitātes, piemēram, Izglītības ministrijas (IZM) programmas Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana, kā arī Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai, Ekonomikas ministrijas programma Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām, kā arī Labklājības ministrijas programma Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana. Kopumā no 34 programmām, kurās katrā neatbilstīgi tikuši iztērēti 10, 20% un pat 40% no kopējā piešķirā finansējuma, ir atrodama gan dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošana, gan velotūrisma produktu attīstība, tāpat arī ģimenes ārstu tīkla attīstība, ārējo tirgu apgūšana, darba drošības normatīvo aktu uzraudzība, atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās u.c.
Lielākās bažas par ERAF projektiem
Kopumā komentējot jomas, kurās visbiežāk ir nācies bažīties par naudas nelietderīgu tērēšanu vai pat krāpšanu, FM norāda – lielākais aizdomu īpatsvars bijis ERAF līdzfinansētajās uzņēmējdarbības aktivitātēs. Konstatēto gadījumu vidū ir tādi, kas, piemēram, saistīti ar darījumu uzrādīšanu, kas faktiski nav veikti, nepietiekamu pamatojumu ražošanas iekārtu izmaksu samērīgumam un pamatotībai, ar projektu saistītu dokumentu viltošanu u.tml. Jāatgādina, ka ERAF tika izveidots, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības dažādos novados. ERAF piešķīrums Latvijai 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir 2,4 miljardi eiro jeb 53,86% no kopējā ES fondu finansējuma.
Joprojām mācīs un izglītos
Šobrīd Latvija sākusi diskusiju ar ES par nākamo plānošanas periodu, t.i., par pieejamajām finansēm 2014.–2020. gadam. Kopējā summa, uz kuru Latvija varētu pretendēt, vēl nav līdz galam zināma. Finansējumu dažādām ES dalībvalstīm piešķir pēc formulas, kas ņem vērā valsts iekšzemes kopproduktu un valsts attīstības līmeni. Taču tiek lēsts, ka ESF, ERAF un KF finansējums 2014.–2015. gadā plānots 4,5 miljardu apmērā. Vislielāko Kohēzijas politikas finansējuma daļu plānots ieguldīt ilgtspējīgas transporta infrastruktūras izveidē. Šim mērķim plānots atvēlēt 1,46 miljardus eiro. Otra lielākā summa – 603 miljoni eiro – nākamajā periodā paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Tiesa, kopumā nākamajos septiņos gados joprojām tiek plānots ar vērienu tērēt tādiem grūti kontrolējamiem un izmērāmiem mērķiem kā izglītošana, jaunu zināšanu apguve u.tml. Tā, piemēram, izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā nākamajos septiņos gados plānots ieguldīt 488 miljonus eiro.
***
Finansējuma sadalījums starp darbības programmām no kopējā ES fondu finansējuma 2007.–2013. gada plānošanas periodam**,*
(4,53 miljardi eiro)
*
13% 16% 71%
Cilvēkresursi un nodarbinātība (ESF) 583 miljoni eiro
Uzņēmējdarbība un inovācija (ERAF) 737 miljoni eiro
Infrastruktūra un pakalpojumi (KF+ERAF)3,2 miljardi eiro
Fakti par ES fondu apguvi Latvijā*
Periodā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijai lielākajos ES fondos – ESF, ERAF KF – ir bijuši pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% šīs naudas jau apgūta.
Līdz šim neatbilstīga naudas tērēšana tikusi konstatēta 2,1% no kopējā finansējuma, t.i., septiņos gados ir izniekoti
47,8 miljoni latu.
Apzināta krāpšana konstatēta 8% gadījumu no visas neatbilstīgi iztērētās naudas.
Lielākās bažas rada ERAF projekti.
Nākamajos septiņos gados Latvija pretendē uz 2014.–2015. gadā plānotajiem v4,5 miljardiem ES fondu naudas.
Aktivitātes, kurās neatbilstību apjoms pret finansējumu pārsniedz 2% (uz 30.06.2013.)*
Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai- 41%
Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās- 23,47%
Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai- 20,11%
Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai- 14,43%
Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi- 14,19%
*Avots: FM
**Avots: ERAF, ESF un KF
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
NVD: Valsts apmaksātie laboratoriskie izmeklējumi iedzīvotājiem būs pieejami arī turpmāk
Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju, ka it kā beigušās valsts kvotas laboratorisko analīžu veikšanai, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus...
Lasīt tālākPēc lietavām applūst zemākās vietas austrumdaļas upju baseinos
Aizvadītajā diennaktī austrumdaļas upēs nokrišņu ietekmē strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet applūdušas palienes un zemākās vietas. Aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis...
Lasīt tālākNedēļas nogale būs silta, tomēr gaidāms arī lietus
[caption id="attachment_33206" align="alignnone" width="300"] Red gumboots in rain[/caption] Nedēļas izskaņā un jaunnedēļ saglabāsies silts laiks, tomēr neiztiksim bez lietus. Intensīvāki...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk“flydubai” pievieno Rīgu augošajam galamērķu tīklam Eiropā
Dubaijā bāzētā aviokompānija “flydubai” kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātāju, kas trīs reizes nedēļā veiks tiešos lidojumus uz Rīgu. Aviokompānijas maršrutu tīkls...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: ogu raža Latvijā gaidāma vēlāk
Mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem. Biedrība...
Lasīt tālākValsts kontrole iepazīstinās ar ziņojumu par valsts uzraudzību Covid-19 laika ieguldījumiem “Air Baltic”
Valsts kontrole ceturtdien, 29. maijā, pulksten 10.00 mediju brīfingā informēs par revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi, kurā vērtēta valsts uzraudzība Covid-19 laikā veiktajiem...
Lasīt tālāk