• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
30/07/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

esEiropas Komisija paziņojusi, ka veidos īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šobrīd ES budžets ir aptuveni 130 miljardi eiro, un tiek lēsts, ka ik gadu tiek izkrāpti 500 miljoni eiro.

Tikmēr Latvija septiņu gadu laikā lielākajās fondu programmās ir saņēmusi 4,53 miljardus eiro, no kuriem neatbilstīgi iztērēti tikai 2% jeb 47,8 miljoni latu. Savukārt klaja krāpšana varētu būt notikusi par aptuveni 4 miljoniem latu.

Viena no vadošajām institūcijām, kas Latvijā uzrauga lielāko naudas plūsmu no nozīmīgākajiem Eiropas fondiem, ir Finanšu ministrija (FM). Tā vada Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) administrēšanu Latvijā. No minētajiem fondiem Latvijai 2007.–2013. plānošanas periodā pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% no šīs naudas jau piesaistīta projektiem, taču ministrija ir pārliecināta, ka līdz 2015. gada beigām, kad neizmantotie līdzekļi būtu jāatdod atpakaļ ES budžetā, Latvija apgūs visus pieejamos līdzekļus.

Paralēli FM Zemkopības ministrija vada Eiropas Lauku fondu lauku atbalstam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda administrēšanu. Tāpat Latvijai ir pieejami līdzekļi no citām ES programmām.

Izniekoti 47,8 miljoni latu

2007.–2013. gada plānošanas periodā pārkāpumu ES naudas izlietojumā nav bijis daudz. Līdz šā gada jūnija beigām ES fondu (ESF, ERAF, KF) apguvē neatbilstība tika konstatēta tikai 2,1% no kopējā finansējuma. Tiesa, lai gan procentuāli pārkāpumu nav bijis daudz, skaiļi ir iespaidīgi. Proti, septiņu gadu laikā Latvijā nemākulīgi, negodīgi vai nepārdomāti tikuši iztērēti 47,8 miljoni latu no ES fondu naudas. FM arī norāda, ka bažas par apzinātu krāpšanu ir izraisījuši tikai 8% no visiem neatbilstības gadījumiem jeb projekti par kopējo summu 4 miljoni latu.

FM Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Kaspars Valtmanis uzsver: uz citu valstu fona Latvija izskatās labi jo, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs ES fondu līdzekļu piesavināšanās ir daudz izplatītāka. K. Valtmanis klāsta – ja projektā tiek konstatēti procedūras pārkāpumi, tad finansējuma saņēmējam tiek piemērota finansējuma korekcija, proti, daļa līdzekļu netiek izmaksāti vai tiek pieprasīta šo līdzekļu atdošana. «Piemēram, kaut kas tiek remontēts vai būvēts, bet ir konstatēti pārkāpumi iepirkuma procedūrā vai cita neatbilstība. Reāli projekts ir īstenots, tiek izmantots un sniedz labumu, taču procedūras pārkāpumu dēļ tam samazina ES līdzfinansējumu,» klāsta eksperts. Savukārt, ja ES fondu līdzekļi tiek izkrāpti, piemēram, uzņēmums iesniedz projektu par ražošanas iekārtu pirkšanu, bet reāli neplāno neko ražot un šīs iekārtas pārdod, un izbeidz savu darbību, tad seko vēršanās tiesībsargājošās iestādēs un krimināllieta par izkrāpto līdzekļu piedzīšanu.

Daudz māca un izglīto

Septiņu gadu periodam, kas noslēgsies šogad, Latvija ES naudas apguvē priekšplānā izvirzīja mērķi no augstiem plauktiem – izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, kā arī uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība. Šajā periodā par galveno ES naudas tērēšanas virzienu tika definēta iedzīvotāju un uzņēmēju izglītība, lai veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanos un lai Latvija varētu sasniegt vidējos ES attīstības rādītājus. Tiesa, apsveicamā apņemšanās veicināt zināšanas kā bumerangs atgriezās caur cilvēcisko efektu, proti, jaunu iemaņu un zināšanu iegūšana ir grūti izmērāms, tātad arī grūti kontrolējams lielums.

Arī analizējot Finanšu ministrijas 30. jūnija datus par aktivitātēm, kurās konstatēto neatbilstību apjoms pret pieprasīto finansējumu pārsniedz 2% līmeni, nākas secināt, ka daudzas caurkritējas ir bijušas ar izglītošanu un apmācību saistītas aktivitātes, piemēram, Izglītības ministrijas (IZM) programmas Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana, kā arī Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai, Ekonomikas ministrijas programma Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām, kā arī Labklājības ministrijas programma Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana. Kopumā no 34 programmām, kurās katrā neatbilstīgi tikuši iztērēti 10, 20% un pat 40% no kopējā piešķirā finansējuma, ir atrodama gan dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošana, gan velotūrisma produktu attīstība, tāpat arī ģimenes ārstu tīkla attīstība, ārējo tirgu apgūšana, darba drošības normatīvo aktu uzraudzība, atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās u.c.

Lielākās bažas par ERAF projektiem

Kopumā komentējot jomas, kurās visbiežāk ir nācies bažīties par naudas nelietderīgu tērēšanu vai pat krāpšanu, FM norāda – lielākais aizdomu īpatsvars bijis ERAF līdzfinansētajās uzņēmējdarbības aktivitātēs. Konstatēto gadījumu vidū ir tādi, kas, piemēram, saistīti ar darījumu uzrādīšanu, kas faktiski nav veikti, nepietiekamu pamatojumu ražošanas iekārtu izmaksu samērīgumam un pamatotībai, ar projektu saistītu dokumentu viltošanu u.tml. Jāatgādina, ka ERAF tika izveidots, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības dažādos novados. ERAF piešķīrums Latvijai 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir 2,4 miljardi eiro jeb 53,86% no kopējā ES fondu finansējuma.

Joprojām mācīs un izglītos

Šobrīd Latvija sākusi diskusiju ar ES par nākamo plānošanas periodu, t.i., par pieejamajām finansēm 2014.–2020. gadam. Kopējā summa, uz kuru Latvija varētu pretendēt, vēl nav līdz galam zināma. Finansējumu dažādām ES dalībvalstīm piešķir pēc formulas, kas ņem vērā valsts iekšzemes kopproduktu un valsts attīstības līmeni. Taču tiek lēsts, ka ESF, ERAF un KF finansējums 2014.–2015. gadā plānots 4,5 miljardu apmērā. Vislielāko Kohēzijas politikas finansējuma daļu plānots ieguldīt ilgtspējīgas transporta infrastruktūras izveidē. Šim mērķim plānots atvēlēt 1,46 miljardus eiro. Otra lielākā summa – 603 miljoni eiro – nākamajā periodā paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.

Tiesa, kopumā nākamajos septiņos gados joprojām tiek plānots ar vērienu tērēt tādiem grūti kontrolējamiem un izmērāmiem mērķiem kā izglītošana, jaunu zināšanu apguve u.tml. Tā, piemēram, izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā nākamajos septiņos gados plānots ieguldīt 488 miljonus eiro.

***

Finansējuma sadalījums starp darbības programmām no kopējā ES fondu finansējuma 2007.–2013. gada plānošanas periodam**,*

(4,53 miljardi eiro)

*

13% 16% 71%

Cilvēkresursi un nodarbinātība (ESF) 583 miljoni eiro

Uzņēmējdarbība un inovācija (ERAF) 737 miljoni eiro

Infrastruktūra un pakalpojumi (KF+ERAF)3,2 miljardi eiro

Fakti par ES fondu apguvi Latvijā*

Periodā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijai lielākajos ES fondos – ESF, ERAF KF – ir bijuši pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% šīs naudas jau apgūta.

Līdz šim neatbilstīga naudas tērēšana tikusi konstatēta 2,1% no kopējā finansējuma, t.i., septiņos gados ir izniekoti

47,8 miljoni latu.

Apzināta krāpšana konstatēta 8% gadījumu no visas neatbilstīgi iztērētās naudas.

Lielākās bažas rada ERAF projekti.

Nākamajos septiņos gados Latvija pretendē uz 2014.–2015. gadā plānotajiem v4,5 miljardiem ES fondu naudas.

Aktivitātes, kurās neatbilstību apjoms pret finansējumu pārsniedz 2% (uz 30.06.2013.)*

Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai- 41%

Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās- 23,47%

Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai- 20,11%

Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai- 14,43%

Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi- 14,19%

*Avots: FM

**Avots: ERAF, ESF un KF

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte

 

297 skatījumi




Video

Valsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu

03/11/2025

3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai

03/11/2025

Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu

03/11/2025

Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs lietains, nedēļas otrajā pusē nokrišņu būs mazāk

03/11/2025

Jaunās nedēļas sākumā vēl aizvien būs vērojami lietus mākoņi, savukārt nedēļas otrajā pusē nokrišņu daudzums jau mazināsies. Tuvākajās dienās minimālā gaisa temperatūra naktīs...

Lasīt tālāk
Video

Jūrmalā būs 90% atlaide arī nodoklim par mājokli

31/10/2025

Vakar, 30. oktobrī, Jūrmalas dome pieņēma lēmumu – visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem no 1. janvāra tiks piešķirta 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim vai tā daļai, kas...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

31/10/2025

Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobra izskaņā palaikam līs, bet nākamas nedēļas pirmajā pusē nokrišņi mitēsies

31/10/2025

Oktobra pēdējās nedēļas sākumā ciklona ietekmē lija katru dienu, teju visā valsts teritorijā. Arī nedēļas otrā puse tiks aizvadīta ar rudenīgi lietainu un pārsvarā pelēcīgu laiku....

Lasīt tālāk
Video

Saeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai

30/10/2025

Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...

Lasīt tālāk
Video

Reformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana

29/10/2025

Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija atbalsta pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram

29/10/2025

[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu...

Lasīt tālāk