Eiropas skolu beidzēji reti atgriežas Latvijā
Eiropas skolās, kurās mācās Eiropas Savienības institūciju darbinieku bērni, zinības apgūst arī 165 Latvijas skolēni.
Tā kā viņiem būtiski ir nepazaudēt savu dzimto valodu, jo pamatā stundas tiek pasniegtas angliski, franciski vai vāciski, kā obligātais mācību priekšmets stundu sarakstā ir arī latviešu valoda un literatūra. Diemžēl Latvijā atgriežas neliels skaits šo skolu absolventu – to atzīst arī šo mācību iestāžu latviešu valodas skolotāji.
Pagājušajā nedēļā četrām skolotājām Izglītības un zinātnes ministrijā tika pasniegti diplomi par aktīvu darbu diasporā. Divas no viņām – Ineta Cara un Dace Vuškāne – strādā Briselē, bet Kristīne Jurgensone un Evija Avotiņa – Luksemburgā. Visas viņas ārvalstu skolās darbojas jau vairākus gadus. Tās visas ir lielas mācību iestādes, piemēram, tajā, kur pasniedz D. Vuškāne, ir 3500 audzēkņu un 370 pedagogu. Arī ritms ir atšķirīgs no Latvijā ierastā, piemēram, stundas notiek bez starpbrīžiem, tas ir paredzēts tikai viens – 20 minūšu garš. Bērni arī agrāk sāk skolas gaitas – no piecu gadu vecuma. Taču, kā uzsvēra skolotājas, sarežģītākais viņu darbā ir tas, ka audzēkņiem ir ļoti atšķirīgs dzimtās valodas līmenis. Daudzi Latvijā nekad nav dzīvojuši un jau no agras bērnības pamatā runājuši citās valodā, nevis latviešu. Turklāt daļai no viņiem viens no vecākiem nav latviski runājošs. Programmas ir gana apjomīgas, jo veidotas tā, lai, atgriežoties Latvijā, izglītojamie spētu iekļauties izglītības sistēmā. Šobrīd gan te atgriežas aptuveni 10%, un arī studēt te izvēlas neliels skaits jauniešu. Skolotājas vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas augstskolām vajadzētu aktīvāk sevi reklamēt, tāpēc tagad kā vienu no saviem uzdevumiem esot izvirzījušas sadarbību ar tām.
Arī E. Avotiņa Neatkarīgajai apliecināja, ka kolēģu akcentētā problēma par to, ka jaunieši nevēlas atgriezties Latvijā, esot taisnība. No viņas audzēkņiem tikai divi šogad izvēlējušies studēt Latvijā. «Tendence tomēr ir tāda, ka viņi nevēlas atgriezties. Viņi raugās, kur ir labāka dzīve, kur var labāk nopelnīt un iespējas veidot karjeru – labākas,» atzina E. Avotiņa, norādot, ka tas rodas no tā, ka skolās un ģimenēs tiek vairāk uzsvērts racionālais, biznesa un naudas aspekts, mazāk garīgais. Ja būtu lielāks akcents uz garīgumu, tad bērni varbūt nepaliktu Anglijā vai Vācijā, bet vēlētos atgriezties. Tāpēc viens no skolotāja uzdevumiem ir ne tikai mācīt latviešu valodu, bet arī dvēseliski bagātināt sevi un savus skolēnus.
Vaicāta, kā viņa pati nokļuvusi Luksemburgā, E. Avotiņa, kura pirms tam strādājusi Ventspils ģimnāzijā un kādu laiku arī naftas terminālī par sekretāri, Neatkarīgajai pastāstīja, ka pati pieteikusies uz vakanci vienā no Eiropas skolām. Taču izrādījies, ka tur vieta jau aizņemta. Kad jau vairs necerējusi uz šādu iespēju, pēkšņi nācis piedāvājums no Luksemburgas. Sākotnēji domājusi, ka būs jāmāca viena klase, bet tad izrādījies, ka tie ir visi vidusskolas skolēni. Patlaban viņu ir 32. «Pirmais gads bija gana grūts, jo nācās aptvert, ko no manis grib un ko es varu piedāvāt, ko bērni zina, ko ne. Tas sarežģītākais ir tas, ka šie bērni nedzīvo latviskā vidē. Tāpēc nākas pielāgoties viņiem, katram atrast savu pieeju. Nevaru vienkārši ņemt mācību programmu un mēģināt ieborēt,» paskaidroja skolotāja, piebilstot, ka nākas pacīnīties ne tikai ar bērniem, bet arī ar vecākiem, jo daļai šķiet – ja bērns runā latviski, ar to pietiek. Prieks esot tad, kad beigās izdodas rast kompromisu ar visām pusēm un padarīt mācīšanās procesu radošu un pozitīvu.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālāk