Grib aizliegt tievās cigaretes un garšu piedevas
Smēķēšanas netikumu apkaro arvien agresīvāk – šobrīd gan Latvijas Saeimas, gan Eiropas Parlamenta gaiteņos tiek apspriestas vairākas idejas, kas cigaretes dūmu baudīšanu padarītu maksimāli neērtu un nepievilcīgu.
Viens no Latvijas Saeimas rudens sesijas pirmajiem darbiem būs jautājums par aizliegumu aizdegt cigareti uz ēku balkoniem, lodžijām, kā arī bērnu klātbūtnē. Savukārt no veikalu plauktiem jau pavisam drīzā nākotnē varētu pazust daiļā dzimuma iecienītās tievās cigaretes, kā arī cigaretes ar mentola un citām garšām, kas īpaši pievilcīgas šķiet pusaudžiem. Eiropas Parlaments pret smēķētājiem gatavo drakonisku tabakas direktīvu, kuras galvenais mērķis ir padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu. Kā klāsta Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele, drīz vien no veikalu plauktiem varētu pazust tabakas produkti ar dažādām garšām, piemēram, mentola, meloņu vai vaniļas. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti prasa izskaust dāmu vidū tik populārās tievās jeb slim cigaretes, kā arī aizliegt pievilcīga dizaina cigarešu iepakojumus.
Jāpiebilst, ka plānotā tabakas direktīva Latvijai varētu nozīmēt milzīgas investīcijas un savlaicīgu stratēģiju, domājot par austrumu robežas stiprināšanu cīņai ar cigarešu kontrabandu. Pēc Latvijas Muitas kriminālpārvaldes datiem, 2012. gadā Latvijā tika izņemti 126,9 miljoni nelegālo cigarešu, taču līdz ar stingrajiem aizliegumiem pāri mūsu valsts robežai varētu gāzties vēl lielāks kontrabandas vilnis.
Tikmēr Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekle Linda Makevana norāda: «Kopējā tendence ir lejupejoša, un smēķētāju skaits Eiropas Savienībā ar katru gadu samazinās.» Lai gan katru gadu smēķēšanas izraisītu slimību dēļ Eiropā mirst 700 000 cilvēku, tomēr līdzšinējās aktivitātes ir devušas rezultātus un smēķētāju īpatsvars ir samazinājies no 40% (ES15) 2002. gadā līdz 28% (ES27) 2012. gadā. «Tomēr ir arī satraucošas iezīmes,» pauž L. Makevana. «Eiropā vidēji smēķē 29% jauniešu, un Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka kopš 2005. gada dažās valstīs smēķējošo jauniešu skaits ir pieaudzis.»
Neiepriecinoša ir arī Latvijas statistika. Latvijā smēķēt pamēģinājuši 78% 8.–10. klases jauniešu – liecina Eiropas skolu aptaujas projekts. Tradicionāli smēķēt pamēģinājušo jauniešu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tāpat kā Francijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā. Savukārt kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā.
Lielais smēķētāju skaits valstī ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc stingrākas normas gatavo Latvijas Saeima. Parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka smēķēšana bērnu klātbūtnē tiks pielīdzināta vardarbībai un aizliegta, – tas esot jau izlemts jautājums, kas vēl tikai oficiāli jāakceptē likumdošanas izmaiņās. Tāpat rudens sesijas sākumā parlaments atgriezīsies pie diskusijas par smēķēšanas aizliegšanu uz daudzdzīvokļu namu balkoniem, lodžijām un terasēm. «Ierakstīt šādu normu likumā var, taču ir jāatrod mehānisms, lai šos aizliegumus kontrolētu un attiecīgi sodītu. Šis būs viens no galvenajiem deputātu uzdevumiem, pirms mēs pieņemsim nepieciešamās likumdošanas izmaiņas,» klāsta A. Barča.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālāk