• Tweet

Ja dzīvojamo māju īpašnieki nebūs lēmuši citādi, tad nākamā gada 1. oktobrī tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju varētu kļūt obligāti. Pa taisno maksāsim siltumpiegādes, elektrības, ūdens un kanalizācijas apgādes, atkritumu izvešanas uzņēmumiem, naudas iekasēšanā apejot starpnieku – mājas pārvaldnieku.

Pirmais un draudīgākais arguments, kuru pašlaik, likuma grozījumu apspriešanas gaitā, izspēlē – iedzīvotāji katru mēnesi par šo pakalpojumu piemaksās vairākus latus. Paredzēts, ka par likumu parlaments otrajā lasījumā varētu lemt 9. jūlija plenārsēdē, bet jau tagad argumentu kaujas sit augstu vilni.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša atklāti pasaka – ministrija nevēlas uzspiest tādas izmaiņas likumā, kuras izraisa milzu pretestību. Tāpēc līdz šim naski izskatīto grozījumu izvētīšanai pēc 9. jūlija tikšot piešķirts ilgāks laiks diskusijām un skaidrojumiem.

Skaidrs, ka viens no likuma grozījumu mērķiem ir pasargāt dzīvokļu īpašniekus no negodīgiem apsaimniekotājiem, kā arī samazināt arvien milztošo parādu apmēru. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš noteic, ka tad tikai uzzināsim reālo situāciju, jo iedzīvotāju parāds pārvaldniekam varētu būt par 20–30 procentiem lielāks, nekā tiek nosaukts pašlaik. Beidzoties apkures sezonai, šogad fiksēts rekordliels parāds – 44,5 miljoni latu jeb par 18 procentiem vairāk nekā iepriekšējās apkures sezonas noslēgumā. Novados iedzīvotāju nesamaksātā summa palielinājusies par 32 procentiem, pilsētās – par 14 procentiem. A. Salmiņš pieļauj, ka nākamo apkures sezonu uzsāksim ar 30 miljonu latu parādu. Viņu biedē iespēja, ka tiešo norēķinu gadījumā pazudīs buferzona, ko tagad nodrošina pašvaldības, piemēram, ar īstermiņa kredītiem norēķinoties par iedzīvotāju parādiem, lai varētu uzsākt apkures sezonu.

Pašvaldību lietu eksperts pieļauj, ka mazo parādu iekasēšanai varētu veidot īres valdes vai līdzīgas iestādes, nevis cerēt, ka glābs tiešo norēķinu sistēma. Ekonomikas ministrija uzskata, ka tieši pakalpojumu sniedzējs spēs efektīvāk karot ar parādniekiem, jo pārvaldnieki bieži vien pieļauj ilgstošu parādu uzkrāšanu, tāpēc tiesāšanās izdevumi kļūst daudz dārgāki. Ar jaunajiem grozījumiem ministrija cer piespiest parādnieku problēmas risināšanā iesaistīties arī pakalpojumu sniedzējus. Tagad, piemēram, siltumpiegādes uzņēmums var dzīvot zaļi, jo no mājas pārvaldnieka saņem visu pieprasīto naudu un parādniekus nedzenā. Grozījumu pretinieki aizrāda, ka tiešie maksājumi varētu radīt vēl lielākus parādus – ja iedzīvotājiem nebūs naudas, lai samaksātu par visiem pakalpojumiem, viņi norēķināsies par degošākajiem rēķiniem. Un var notikt tā, ka remontdarbiem paredzētajā uzkrājumu fondā svilpo vējš, jo neviens tur neiemaksās ne pliku eiro.

Tiešo norēķinu ieviešana ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu par vairākiem, līdz pat pieciem latiem, atzīst Ekonomikas ministrijā. Un ir iespējams arī tarifu kāpums, ja būs ļoti daudz neatgūstamo parādu. Tāpēc cilvēki grib zināt konkrēti, cik tad viņiem papildus būs jāmaksā.

A. Salmiņš norāda – par elektrību koplietošanas telpās un par atkritumu apsaimniekošanu jau tagad administratīvie izdevumi ir lielāki nekā maksā pats pakalpojums. «Cilvēkiem jāsaprot, ka sadārdzināsies izmaksas, – katrs pakalpojumu sniedzējs veidos datubāzi, juristus algos, piedzīs parādus. Ūdenim un apkurei būs klāt divarpus, trīs procenti. A/s Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze piedāvā aplēses, ka rīdziniekiem ikmēneša papildu izmaksas uz 1 m2 varētu sasniegt pat 5 santīmus. 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 2,50 latu (gadā – 30 latu). Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, VAS Latvenergo tirdzniecības pakalpojumi ir 0,17 santīmu par kilovatstundu. Nodedzinot 100 kilovatus elektrības, par rēķina izrakstīšanu samaksājam 17 santīmu.

«Protams, ar to visus mēģina iebaidīt – būs dārgāk. Bet paskatieties tālāk, » mudina I. Oša. Tiešie norēķini ļaušot sakārtot jautājumu par bezmantinieka mantu un maksātnespējīgiem īpašniekiem. Pašlaik nav atrisināts šādi uzkrāto parādu jautājums. Tiesa, ja bankrotējušo dzīvokļu īpašnieku būs daudz, tad grozies, kā gribi, tiks paaugstināts tarifs. SIA Valmieras siltums valdes priekšsēdētājs Pēteris Streļčs ir noskaities: «Mums nevajag šīs stulbās reformas! Ja Saeimas deputāti pakļausies kādam spiedienam, lūgsim Valsts prezidentu neizsludināt likumu.» Viņš ir pārliecināts, ka Valmierā lieliski tiek galā bez tiešo norēķinu sistēmas un iztiks bez tās arī turpmāk. To ieviešot, iedzīvotājiem papildu izmaksas varētu būt četri lati mēnesī, bet gadā 40–60 latu pie rēķiniem klāt. I. Oša oponē, ka jau tagad datubāzes pastāv un par rēķinu izrakstīšanu maksājam. «Ja šo izdevumu pārvaldniekam vairs nebūs, tad viņa pienākums būs samazināt maksu. Droši vien tie nebūs ne pieci, ne seši lati, bet mazāk, taču tas nebūs arī viena divu gadu pasākums, tā būs ilgtermiņa investīcija, » viņa norāda. Oponenti esot nosaukuši ļoti atšķirīgas izmaksas par rēķinu sagatavošanu – no sešiem santīmiem par kvadrātmetru līdz 3,80 latiem par dzīvokli. «Neesam redzējuši nevienu tāmi, kas pamato, kā šie aprēķini iegūti, » rezumē I. Oša.

B. Krūze uzsver, ka tiešos norēķinus nevajadzētu ieviest kā obligātus, bet A. Salmiņš piebilst: «Mēs neesam pret tiešajiem norēķiniem, bet nevajag pārsteigties un nevajag noteikt tik agru termiņu. Nevajag graut sistēmu, kas labi strādā. Virziens pareizs, bet Saeima grib visu pārāk reglamentēt. Ja Latvijā 37 procenti dzīvokļu īpašnieku ir apvienojušies biedrībās vai noslēguši pilnvarojuma līgumu, tad 63 procentiem automātiski būs tiešie maksājumi? Ar varu piespiedīs pievienoties?» Grozījumos paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem ir pienākums līdz 2014. gada 28. februārim izlemt jautājumu par turpmāko norēķinu veidu – veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pa tiešo vai izmantot pārvaldnieka starpniecību, bet tik un tā pakalpojumu sniedzējam būs jāpieņem maksājumi tieši no iedzīvotājiem. Šīs diskusijas vien apliecina, ka neatbildētu jautājumu pagaidām ir ļoti daudz.

Avots: nra.lv /Antra Gabre