• Tweet

Ziemeļeiropas elektrības birža Nord Pool Spot apsveica savu jauno dalībnieci Latviju ar īpašu vienas dienas akciju – elektrības cenas trīskāršošanu.

«Nord Pool Spot kā elektroenerģijas biržas operators 2013. gada 3. jūnijā, atverot jaunu Elspot tirdzniecības apgabalu Latvijā, ir veiksmīgi uzsācis elektroenerģijas biržas darbību Latvijā.» Šis teikums ņemts no juridiskā nozīmē samērā jaunās a/s Augstsprieguma tīkls mājas lapas pirmās lappuses. Uzņēmums ir radīts no kādreizējām Latvenergo struktūrvienībām, kuru ceļš uz pilnīgu patstāvību vismaz juridiskā nozīmē aizņēma laiku no 2005. līdz 2012. gadam. Tas tika darīts, Latvijā ļoti negribīgi pildot Eiropas Savienības prasības nodalīt elektroenerģijas ražotāju no pārvadītāja, lai izslēgtu varbūtību, ka Latvenergo kā elektrības pārvadītājs uzspiež elektrības patērētājiem Latvijā paša saražoto dārgāko strāvu, nevis lētāku strāvu no citiem elektrības ražotājiem un tirgotājiem. Šādu rīcību iespējams noslēpt aiz strāvas pārvadīšanas tehniskajiem nosacījumiem un pakalpojumu tarifiem, tāpēc Eiropas Komisija uzskatīja, ka nevar ticēt Latvenergo, t.i., vispār elektrības ražotāju solījumiem netraucēt citu ražotāju strāvas lietošanu, ja vien ražotājiem atstāj tādu iespēju.

Tiktāl viss būtu lieliski – Latvija ir izpildījusi brīvā elektrības tirgus dalībniekiem izvirzītās prasības un pirms mēneša uzņemta šo dalībnieku pulkā. Taču pagāja pārdesmit dienas un pienāca 25. jūnijs ar skandālu – ar pēkšņu elektrības cenas trīskāršošanos, jo tā, lūk, sevi parādījusi pilnīgi nevaldāma tirgus stihija jeb elektrības pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pēkšņi atklājās, ka vairums cilvēku naktīs guļ, bet no rīta mostas, ieslēdz dažādas sadzīves elektroierīces, dodas uz darbu un arī tur darbina iekārtas un mehānismus. Protams, elektrības patēriņš palielinās un elektrības cenai jāaug līdz ar pieprasījumu pēc tās. Iznāk, ka Latvijas iedzīvotājiem bija izdevies noslēpt šos savus paradumus no enerģētiķiem vairāk nekā simt gadu, kopš Latvijā sāka izmantot elektrību. Tajos gados strāvas patēriņa pieaugumu laika posmos no rīta un līdz vakaram neviens, šķiet, nemanīja un papildu maksu par deficīto preci neprasīja. Tagad nu beidzot šai nolaidībai darīts gals. Ir piepildījies Latvijas ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pagājušā gada 15. novembrī izteiktais solījums, ka «Latvijas pievienošanās Nord Pool ļaus noteikt objektīvu elektroenerģijas tirgus cenu». «Objektīvā» cena izrādījās virs 200 eiro par megavatstundu, kas tiek lietota par elektrības norēķinu mērvienību Nord Pool darījumos.

Nopietnāk sakot, elektrības tirgus cena patiešām trīskāršojās attiecībā pret tās parasto līmeni diennakts ciklā. Ja rēķinātu 25. jūnija cenas maksimumu pret citu diennakšu cenu minimumu, tad pieaugums būtu pat septiņkārtīgs, bet tā rēķināt nav godīgi.

Paldies NordPool par biržas mājas lapas sniegto iespēju uzzināt, kā elektrības cenas mainās katru stundu katrā no pārdesmit apgabaliem, kas iegūst elektrību ar biržas starpniecību. Salīdzināšanai izmantosim elektrības cenas jau pēc to normalizācijas pagājušās darba nedēļas beigās 29. jūnijā Latvijā un atsevišķi izdalītā Norvēģijas apgabalā – tās galvaspilsētā Oslo. Tur strāvas cena izrādās divreiz mazāka un desmitreiz mazāk svārstīga diennakts ciklā nekā Latvijā. Šausmīgajā 25. jūnijā diennakts vidējā cena 31,46 eiro Oslo palika zemāka nekā pati zemākā cena Latvijā, kur cenas maksimums sešas stundas pārsniedza 200 eiro un diennaktī vidēji izrādījās 103,85 eiro. Mierinājums tikai tāds, ka šī cena bija identiska visās trijās Baltijas valstīs.

Pārskata pilnvērtībai atzīmējams, ka cieta arī somi, kuriem nācās piemaksāt +15 eiro pret parasto cenu tad, kad baltieši piemaksāja +150 eiro. Somija ir ievērības cienīga kā punkts, no kurienes lētā Skandināvijas strāva var nonākt līdz Baltijai, t.i., Igaunijai, pa zemūdens kabeli. Diemžēl tā pārvades spējas nav tik lielas, lai novērstu elektrības deficītu Baltijā, kad tāds te radies. Šāds deficīts bija paredzams jau daudzus gadus iepriekš saistībā ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu Lietuvā. Tomēr elektrības deficīta problēmas risināšana jeb nerisināšana kalpo par kārtējo uzskatāmo piemēru reālajām attiecībām starp visām trijām valstīm. Lietuvieši turpina sapņot par jaunu atomelektrostaciju, Latvija izdomā aizvien jaunas shēmas ar mākslīgi sadārdzinātiem elektrības ražošanas veidiem, un Igaunija priecājas par iespēju dārgi pārdot savu no degslānekļa iegūto elektrību abiem pārējiem Baltijas dīvainīšiem. Lietuva un Igaunija pie jauniem pieslēgumiem Skandināvijai tiks tuvāko gadu laikā, Latvija uzskata, ka ar tiem pašiem savienojumiem pietiks arī mūsu vajadzību apmierināšanai.

Cenu lēciens Latvijā nebūtu pat pamanīts, ja līdz Latvijai neatveltos igauņu pārmetumi par Latvenergo un piedevām arī lietuviešu vainu cenu celšanā. Grēkāžu meklēšana Igaunijā un, no viņu viedokļa, atrašana Latvijā ir izskaidrojama ar to, ko brīvajā tirgū palaisto Igaunijas mājsaimniecību locekļi ieraudzīs elektrības rēķinos par jūniju. Latvijā un Lietuvā energouzņēmumi vēl ir spiesti uz sava rēķina segt starpību starp elektrības iepirkuma cenu un pārdošanas cenu pēc regulatora noteiktā tarifa. Tas piespieda vispirms Lietuvas un nedēļas beigās arī Latvijas enerģijas ražotājus atsākt enerģijas ražošanu un panākt tās cenas normalizēšanu. Latvenergo kaut uz nepilnu jaudu iedarbināja Rīgas TEC – 2, kaut gan vasarās tas ir neizdevīgi, jo pēc strāvas ražošanas pāri palikušo siltumu nevar pārdot rīdziniekiem mājokļu apsildīšanai. Līdzīgu iemeslu dēļ bija apturēta strāvas ražošana Lietuvā, bet paši igauņi izrādījās pārcentušies ar degslānekļa termoelektrostacijas kurtuvju remontiem. Daugavas HES kaskāde tagad darbojas diennaktī tikai pāris stundas, ar kurām pietiek visa uzkrātā ūdens izlaišanai caur turbīnām, bet nepietiek elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai.

Uz elektrības cenu lēcienu fona gandrīz vai ar atvieglojumu jāuztver fakts, ka pati elektrības cena veido mazāk nekā trešo daļu elektrības gala tarifā. Tādā gadījumā vienas cenu komponentes pieaugums nav tik ļoti izjūtams gala rēķinā par elektrību. Šobrīd Latvijā cenu lēcienu apmaksās Latvenergo un rūpnieciskie patērētāji. Viņu rēķinos elektrības cenas tiek veidotas līdzīgi kā privātajiem patērētājiem, bet ar daudzām variācijām atkarībā no līgumiem starp katru patērētāju un piegādātāju (Latvijā – ne tikai Latvenergo).

Privātajiem patērētājiem Latvijā atliek gaidīt Igaunijas iedzīvotāju likstas. Latvijas valdība baidās kaitināt iedzīvotājus vēl arī ar tādiem elektrības rēķiniem, kādi jūlijā parādīsies Igaunijā, tāpēc 1. septembrī solītā brīvā elektrības tirgus ieviešana Latvijā ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Tikpat nenoteikti ir Ekonomikas ministrijas solījumi «strādāt pie kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas cenas stabilizēšanai», kā Neatkarīgajai izteicās D. Pavļuta preses pārstāve Daiga Grūbe.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis