Lata aizstāvji sūdzas tiesībsargam un Eiropas Komisijai
Eiropas institūciju pozitīvie atzinumi mūsu valsti ir nostādījuši viena soļa attālumā no eirozonas, bet lata aizstāvji vēl neatmet cerības un aktīvi izvērš pretošanās kustību ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.
Biedrība Latvija par latu nosūtījusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kurā informē par cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem, kas saitīti ar Latvijas iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Biedrība vēršas pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu atcelt visus uzaicinājumus Latvijai pievienoties eirozonai līdz brīdim, kad tiks izpildītas ne tikai ekonomiskās prasības, bet tiks ievērotas arī cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipi. «Neskatoties uz to, ka Latvija formāli izpilda ekonomiskos nosacījumus eiro ieviešanai, pašu Latvijas iedzīvotāju absolūts vairākums ir pret eiro ieviešanu. Par to liecina daudzu autoritatīvu sociālu aptauju dati, un Latvijā to zina ikviens,» sacīts biedrības vēstulē. Tāpat Eiropas institūciju uzmanība tiek pievērsta tam faktam, ka šogad jau trīs organizācijas – Par Neatkarīgu Latviju, Latvija par latu un Par latu, pret eiro – mēģinājušas rosināt referendumus saistībā ar eiro ieviešanu, taču tās visas ir saņēmušas atteikumus.
Jāatgādina, ka biedrība Latvija par latu ir rosinājusi parlamenta atlaišanu, tādējādi protestējot pret deputātu nelokāmo virzību uz eiro ieviešanu. Tāpat biedrība ir pārsūdzējusi Euro ieviešanas kārtības likumu Satversmes tiesā kā neatbilstošu Latvijas konstitūcijas 1. un 2. pantam.
Arī biedrība Par latu, pret eiro uzskata, ka eiro ieviešanas procesā tiek rupji pārkāptas sabiedrības vairākuma cilvēktiesības, jo tautai tiek liegta iespēja šo valstij būtisko jautājumu izlemt referendumā. Ar šādu uzstādījumu biedrība ir vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona. Biedrība lūdz tiesībsargu sniegt atzinumu par Saeimas, valdības un atsevišķu iestāžu rīcības atbilstību Satversmē un starptautiskajos līgumos noteiktajām cilvēktiesību normām.
Saistībā ar apgalvojumu, ka tauta jautājumu par eiro ieviešanu izlēmusi jau referendumā par mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, biedrība uzskata, ka šāds apgalvojums ir nekorekts, jo pirms referenduma sabiedrībai netika izskaidrotas balsojuma faktiskās sekas un kopš šīs tautas nobalsošanas pagājuši gandrīz 10 gadi, tādējādi būtiski mainījušies eiro ieviešanas nosacījumi. «Tādējādi par eiro valūtas ieviešanu tās pašreizējā veidolā Latvijas sabiedrība nemaz nav balsojusi,» uzsver biedrības Par latu, pret eiro pārstāvji, norādot, ka 2003. gadā notikušajā referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai nobalsoja mazāk nekā puse no visiem Latvijā reģistrētajiem balsstiesīgajiem, tāpēc Satversmes 77. pantā noteiktais kvalificētais balstu vairākums Satversmes 1. panta grozīšanai neesot sasniegts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk