Konkurences padome atzīst, ka pasūtītāji pārmaksājuši 10–30%
Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos ar 2 miljoniem latu sodījusi 26 uzņēmumus, kuri 322 iepirkumos savstarpēji bija vienojušies par to, kurš kurā reizē uzvarēs, līdz ar to iepirkumus padarot fiktīvus.
Visvairāk (316!) aizliegtas vienošanās šīs lietas ietvaros tika konstatētas Latvenergo un Sadales tīkls rīkotos iepirkumos.
Pēc Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas aplēsēm, pasūtītāji šo pārkāpumu rezultātā pārmaksājuši apmēram 10 līdz 30 procentus. S. Ābrama arī norādīja, ka būtiska loma šajos pārkāpumos bijusi arī pasūtītāja, proti, Sadales tīkla un Latvenergo, rīcībai, jo uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos. Tāpat Sadales tīkla un Latvenergo pārstāvjiem bija cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkumu pretendentiem.
Arī sākotnējo informāciju par iespējamo pārkāpumu KP ieguva no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kura lietvedībā norisinās kriminālprocess par Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. «Izmeklējot šo lietu, KNAB pievērsa uzmanību aizdomas raisošai sarakstei starp Latvenergo darbiniekiem un pasūtījumu veicējiem, un informēja par to KP. Izmeklējot šo lietu, ieguvām informāciju par ievērojami plašāku kartelī iesaistīto uzņēmumu loku, nekā tas bija redzams no KNAB pieejamajiem materiāliem,» sacīja Skaidrīte Ābrama.
Par iespējamiem pārkāpumiem Latvenergo iepirkumos ir sašutis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzdevis izvērtēt Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu atbildību par to, kā tiek organizēti iepirkumi, gan par iespējamajiem zaudējumiem, kas kompānijām šādu iepirkumu rezultātā nodarīti. Uzņēmumu izmaksas agrāk vai vēlāk tiek iekļautas pakalpojumu cenā. Līdz ar to iznāk, ka uzņēmuma amatpersonu nespēju pamanīt un novērst pārkāpumus iepirkumos apmaksā pakalpojumu saņēmējs. Latvenergo gadījumā – iedzīvotāji un uzņēmumi, kas pērk elektrību no šīs sabiedrības.
Lietas izmeklēšanā konstatēts, ka aizliegtas vienošanās bijušas arī Latvijas dzelzceļa, SIA LarRosTrans un SIA Binders rīkotajos konkursos.
Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006. gada līdz pat brīdim, kad KP ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu. Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku.
Vainīgajiem uzņēmumiem piemērots naudas sods un liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos. Savukārt pasūtītāja rīcību, kurā saskatāma ieinteresētība kāda konkrēta uzņēmuma uzvarā vai fiktīvu tāmju sagatavošanā, pēc S. Ābramas teiktā, jāvērtē KNAB.
Bargākais sods – 7,5% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma – piemērots SIA Austrumu energoceltnieks (SIA Būvenergoserviss), SIA RIO un Daugavpils energoceltnieks, jo šo uzņēmumu vaina saskatīta vislielākā skaitā epizožu. KP uzsver, ka šīs lietas ietvaros piemērotie sodi ir procentuāli augstākie KP vēsturē. Tomēr tas nenozīmē, ka sodi nevar būt vēl bargāki. Konkurences likuma 12. pantā maksimālais soda lielums ir noteikts 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma.
Naudas izteiksmē lielākais sods (471 106 lati) piespriests SIA Vidzemes energoceltnieks (6,5% no gada apgrozījuma). Liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos, pēc KP domām, ir gana bargs, lai gan ir valstis, kurās par līdzīgiem pārkāpumiem iepirkumu konkursos nedrīkst piedalīties trīs līdz piecus gadus.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālāk2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā
Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākPētījums: Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls
Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par...
Lasīt tālākairBaltic uzsāk piešķirt lidmašīnām Baltijas pilsētu nosaukumus
Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir uzsākusi piešķirt savām Airbus A220-300 lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, balstoties uz 2024. gadā airBaltic rīkoto Baltijas mīlētāko pilsētu...
Lasīt tālāk