Konkurences padome atzīst, ka pasūtītāji pārmaksājuši 10–30%
Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos ar 2 miljoniem latu sodījusi 26 uzņēmumus, kuri 322 iepirkumos savstarpēji bija vienojušies par to, kurš kurā reizē uzvarēs, līdz ar to iepirkumus padarot fiktīvus.
Visvairāk (316!) aizliegtas vienošanās šīs lietas ietvaros tika konstatētas Latvenergo un Sadales tīkls rīkotos iepirkumos.
Pēc Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas aplēsēm, pasūtītāji šo pārkāpumu rezultātā pārmaksājuši apmēram 10 līdz 30 procentus. S. Ābrama arī norādīja, ka būtiska loma šajos pārkāpumos bijusi arī pasūtītāja, proti, Sadales tīkla un Latvenergo, rīcībai, jo uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos. Tāpat Sadales tīkla un Latvenergo pārstāvjiem bija cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkumu pretendentiem.
Arī sākotnējo informāciju par iespējamo pārkāpumu KP ieguva no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kura lietvedībā norisinās kriminālprocess par Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. «Izmeklējot šo lietu, KNAB pievērsa uzmanību aizdomas raisošai sarakstei starp Latvenergo darbiniekiem un pasūtījumu veicējiem, un informēja par to KP. Izmeklējot šo lietu, ieguvām informāciju par ievērojami plašāku kartelī iesaistīto uzņēmumu loku, nekā tas bija redzams no KNAB pieejamajiem materiāliem,» sacīja Skaidrīte Ābrama.
Par iespējamiem pārkāpumiem Latvenergo iepirkumos ir sašutis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzdevis izvērtēt Latvenergo un Sadales tīkla amatpersonu atbildību par to, kā tiek organizēti iepirkumi, gan par iespējamajiem zaudējumiem, kas kompānijām šādu iepirkumu rezultātā nodarīti. Uzņēmumu izmaksas agrāk vai vēlāk tiek iekļautas pakalpojumu cenā. Līdz ar to iznāk, ka uzņēmuma amatpersonu nespēju pamanīt un novērst pārkāpumus iepirkumos apmaksā pakalpojumu saņēmējs. Latvenergo gadījumā – iedzīvotāji un uzņēmumi, kas pērk elektrību no šīs sabiedrības.
Lietas izmeklēšanā konstatēts, ka aizliegtas vienošanās bijušas arī Latvijas dzelzceļa, SIA LarRosTrans un SIA Binders rīkotajos konkursos.
Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006. gada līdz pat brīdim, kad KP ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu. Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku.
Vainīgajiem uzņēmumiem piemērots naudas sods un liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos. Savukārt pasūtītāja rīcību, kurā saskatāma ieinteresētība kāda konkrēta uzņēmuma uzvarā vai fiktīvu tāmju sagatavošanā, pēc S. Ābramas teiktā, jāvērtē KNAB.
Bargākais sods – 7,5% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma – piemērots SIA Austrumu energoceltnieks (SIA Būvenergoserviss), SIA RIO un Daugavpils energoceltnieks, jo šo uzņēmumu vaina saskatīta vislielākā skaitā epizožu. KP uzsver, ka šīs lietas ietvaros piemērotie sodi ir procentuāli augstākie KP vēsturē. Tomēr tas nenozīmē, ka sodi nevar būt vēl bargāki. Konkurences likuma 12. pantā maksimālais soda lielums ir noteikts 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma.
Naudas izteiksmē lielākais sods (471 106 lati) piespriests SIA Vidzemes energoceltnieks (6,5% no gada apgrozījuma). Liegums gadu piedalīties iepirkumu konkursos, pēc KP domām, ir gana bargs, lai gan ir valstis, kurās par līdzīgiem pārkāpumiem iepirkumu konkursos nedrīkst piedalīties trīs līdz piecus gadus.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk