• Tweet

Sabiedrības un Latvijas kredītņēmēju asociācijas nosodījumu izpelnījušies gandrīz visi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas, jo balsojumā nav atbalstījuši rezolūciju, kur aicināts «dalībvalstīs novērst situācijas, kurās no mājokļa izliktas mājsaimniecības ir spiestas turpināt hipotekāro kredītu atmaksu».

Paši deputāti uzskata, ka balsojuši, ievērojot Latvijas intereses, nevis sekojot kāda mistiska banku lobija pavadā.

Rezolūcijā Par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā jautājumam par kredīta atmaksāšanas turpināšanu arī pēc nekustamā īpašuma zaudēšanas atvēlēta tikai viena nepilna rindiņa. Pārējais dokuments daudz skrupulozāk stāsta par sociālo māju būvēšanas kārtību un tam nepieciešamo līdzekļu atrašanu.

Neatkarīgās aptaujātie deputāti norāda, ka ideju par hipotekārā kredīta atmaksas pārtraukšanu, ja kreditors atsavina nekustamo īpašumu, tie atbalsta, taču dokumentā bijušas vairākas nianses, kas iejauktos Latvijas tiesībās pašnoteikties. Tādēļ Latvijas pārstāvji nav spējuši atbalstīt sabiedrības uzmanībā nonākušo rezolūciju.

«Tajā rezolūcijā ir pārāk daudz tāda, kas iejaucas dalībvalstu iekšējās lietās. Piemēram, mēģinājums iejaukties nodokļu sistēmā vai mēģinājums sociālo māju būvniecību izslēgt no konkurences, kas radītu projektu nepamatotas sadārdzināšanās risku,» stāsta Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere.

Rezolūcijas autori centušies arī panākt, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek noteikts vienāds sociālās atbildības līmenis. «Dalībvalstīs ir tik dažādi sociālās aizsardzības un sistēmas līmeņi, ka visiem uzkraut vienādas sociālās atbildības nastu nav iespējams,» saka I. Vaidere, «secinājums ir tāds, mēs atbalstām tieši šo aicinājumu un Latvijā tas ir iespējams, ieviešot un īstenojot fizisko personu maksātnespējas procedūru, taču mēs balsojumā atturējāmies, jo nevaram atbalstīt kopumā nepieņemamu dokumentu, kurā ir dažas labas lietas.»

Arī Kārlis Šadurskis atzīst, ka ideja par hipotekāro kredītņēmēju likteņa atvieglošanu vairākumam Latvijas EP deputātu ir pieņemama, taču rezolūcijā bijis «pārāk daudz revolucionāru ideju, kas jaucas iekšā dalībvalstu nodokļu likumdošanā».

Viņš arī uzskata, ka EP pieņemtās rezolūcijas nozīme ir stipri pārspīlēta un to savu interešu virzīšanai izmantojot «daži neveiksmīgi kredītņēmēji».

K. Šadurskis ir pārliecināts, ka Latvijā pietiekami labi strādājot fiziskas personas maksātnespējas normas, kuras gan varot vēl uzlabot, taču pēkšņai spēles noteikumu maiņai Latvija vēl neesot gatava, jo šādi varētu izprovocēt strauju kredītu izmaksu lēcienu.

Pieredzējušā politiķa interpretācijā dokumentam arī nav nekāda svara, jo rezolūcija esot pašiniciatīvas ziņojums, kam nav nekādas likumdošanas konsekvences. Vienkārši apstiprināšanas gadījumā tā ir iespēja parlamentam paust vairākuma domas kādā konkrētā jautājumā. «Te ir sacēlusies vētra ūdensglāzē,» saka politiķis.

«Eiropas Parlamenta rezolūcijas nav tiesisks akts. Tajās deputāti pauž savu viedokli, turklāt Eiropas Parlaments nav kompetents lemt par dalībvalstu sociālo jomu,» skaidrojot K. Šadurska teikto, saka EP pārstāve Agnese Krivade.

Uzsverot, ka hipotekāro kredītņēmēju likteņa atvieglošanai ir dažādi risinājumi, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis piekrita, ka kredīti patiešām kļūs dārgāki, ja debitoriem būs tiesības atteikties no īpašuma un pārtraukt veikt maksājumus.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis