Reģistrētais bezdarbs valstī turpina samazināties
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada maija beigās bija 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada aprīlī samazinājies par 0,5% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada maija sākumā bija 102 760, bet maija beigās – 97 769 bezdarbnieki. Pirmo reizi kopš bezdarba pieauguma ekonomiskās krīzes iespaidā, reģistrēto bezdarbnieku skaits ir noslīdējis zem simts tūkstošiem. Kopumā bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies turpat par pieciem tūkstošiem cilvēku (4 991).
2013.gada maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7 564 personām, tas ir par 855 cilvēkiem jeb 10,2% mazāk nekā 2013.gada aprīlī. 6 805 bezdarbnieki maijā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA, bet 4 761 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.
2013. gada maijā darba devēji NVA filiālēs pieteica 3 798 brīvās darba vietas. Kopumā maija beigās NVA datu bāzē bija 6 130 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Visvairāk ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji maijā meklēja veikalu pārdevējus, šuvējus, palīgstrādniekus, kravas automobiļa vadītājus, pavārus, kūdras ieguves palīgstrādniekus, pastniekus, komplektētājus, kuģu remontatslēdzniekus, rokas lokmetinātājus, vilcējautomobiļa vadītājus, kuģubūves atslēdzniekus, veikala kasierus, pārdevējus konsultantus, sezonas lauksaimniecības strādniekus.
NVA direktore Inese Kalvāne: „Dati parāda kopumā mērenu darbaspēka pieprasījumu darba tirgū, sezonas darbi to palielina tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, būvniecības un transporta nozarēs. Šobrīd NVA ir reģistrēts par 35% vakanču vairāk nekā tas bija pirms gada. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī bezdarbnieku darbā iekārtošanās jomā. Kopumā šī gada piecos mēnešos darbu ir atraduši 30 880 aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, bet pērn šajā pašā periodā – 28 500. Veiksmīgākie darba atrašanā ir tie bezdarbnieki, kuriem ir profesionālā kvalifikācija. NVA īstenotie apmācību pasākumi pozitīvi ietekmē bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū. Pēc apmācību saņemšanas izredzes iesaistīties darba tirgū ir lielākas, nodarbinātība – ilgtspējīgāka. Tāpat NVA sniegtais atbalsts pirmās darba prakses iegūšanai ir veicinājis jauniešu bezdarbnieku nodarbinātību”.
Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada maija beigās reģistrēts Rīgas reģionā – 6,5%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 20,2%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis maijā bija 10,5%, Zemgales reģionā – 10,5% un Vidzemes reģionā – 11,7%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis maija beigās bija: Rīgā – 6,1%, Jelgavā – 7,3%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 7,9%, Liepājā – 9,5%, Jūrmalā – 8,9%, Daugavpilī – 10,1%, Jēkabpilī – 12,8%, Rēzeknē – 18,8%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada maijā piedalījās 29 551 bezdarbnieks un darba meklētājs:
• Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē – 7 609;
• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 9 502;
• Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos – 9 035;
• Kompleksajos atbalsta pasākumos – 1 926;
• Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 113;
• Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 299;
• NVA asistentu apmācībā un praksē – 67.
Līdz 2013.gada 1.jūnijam komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā “Darbs Latvijā” iesaistīti 60 nodarbinātie. Karjeras konsultācijas 2013.gada maijā saņēmušas 4 179 personas, no tām 3 764 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada maijā komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 593 personas ar I grupas redzes invaliditāti.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk