Ekonomisti: sabiedrībai nav skaidrības par eiro
Eiro ieviešana, kas pēc Eiropas Komisijas labvēlīgā ziņojuma, šķiet, nu jau ir nenovēršama, Latvijas ekonomikā pati par sevi būtiskas izmaiņas neradīšot, uzskata ekonomisti. Tas, vai spēsim no tā gūt sev labumu vai – tieši pretēji – radīt jaunas problēmas, ir atkarīgs no mums pašiem.
«Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1. janvāra,» trešdien paziņoja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
«Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,» uzsvēra komisārs, piebilstot, ka tas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības valsti.
Viņa teiktajam pievienojas arī ekonomisti. Piemēram, Tatjana Volkova ir pārliecināta, ka tas, vai eiro ieviešana Latvijai nesīs veiksmi vai zaudējumus, ir atkarīgs no mums pašiem. Savukārt ārvalstu investoriem EK atzinums kalpošot par apliecinājumu tam, ka esam stabila un prognozējama ekonomika.
Ekonomiste gan uzskata, ka valdība joprojām nav veikusi pietiekami daudz, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā notiks jaunās valūtas ieviešana un ko tā mums sniegs.
«Iedzīvotāji uztraucas, ka celsies cenas, bet Latvijā ir preventīvas darbības pret šādām lietām,» saka ekonomiste. Viņasprāt, visātrāk eiro ieviešanu izjutīs cilvēki, kuriem ir kredītilatos. Proti, tos vajadzēs konvertēt uz eiro, un šādi aizņēmumi ir lētāki.
Savukārt ekonomists Jānis Počs ir pārliecināts, ka Latvijai līdz ar eiro ieviešanu pastiprināti jārūpējas par preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Pretējā gadījumā jaunās valūtas ieviešana neradīs pozitīvu efektu.
«Svarīgi ir tas, vai mēs būsim konkurētspējīgi ar tā saukto pievienotās vērtības radīšanu, jo tā jārada reālās preču produkcijas vienībās. Ja mēs to nevaram saražot, tad arī iedzīvotājiem no tā labāk nekas nebūs,» saka speciālists.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pārāk satraukties par cenu kāpšanu, jo nacionālā valūta ir vērtīgāka par eiro. Vajadzēšot tikai pierast pie tā, ka preču un pakalpojumu nominālvērtībā būs lielāki cipari un skaitļi.
«Savā laikā, kad Somija pārgāja uz eiro, viņi bija šokā, kāpēc Somijā viss tik dārgs, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Mūsu apstākļos, ņemot vērā, ka lats ir stiprāks par eiro, cenas nebūs nekas jauns, tikai cipars būs lielāks,» saka eksperts.
Arī J. Počs norāda, ka eksportējošie uzņēmumi būs ieguvēji, jo vairs nebūs nepieciešama valūtu konvertācija, arī grāmatvedība kļūšot daudz vienkāršāka. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai jaunās valūtas ieviešana nepārvērstos fiasko, esot ikviena iedzīvotāja paveiktais.
«Visiem ir jādomā, ko es darīšu un kā es darīšu, lai radītu pievienoto vērtību, un jārēķinās ar nosacījumiem, kuri diemžēl daudzos gadījumos nav atkarīgi ne no mūsu valdības un pat ne no Eiropas,» saka ekonomists.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālāk