Vairāk tērē skaistos latus
Dizaina latu kolekciju papildinās vien divas monētas.
Apgrozībā vairāk parādījušās tās viena lata monētas, kas rotājas ar īpašu mākslinieku izstrādātu dizainu, liecina Neatkarīgās un banku speciālistu novērojumi. Iespējams, cilvēki, apzinoties, ka drīzumā valsts nauda mainīsies, šos vienlatniekus sākuši lietot, nevis glabāt kā ietaupījumus ar estētisku pievienoto vērtību.
Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā nākusi 21 monēta, neieskaitot 1992. gadā kalto vienlatnieku ar lasi.
Monētas tradicionāli tiek izlaistas apgrozībā divas reizes gadā – neilgi pirms vasaras un ziemas saulgriežiem. Jau 10. jūnijā varam sagaidīt jaunu viena lata monētu – šoreiz ar kokles attēlu. «Dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem. Šo tradīciju godam turpināsim, līdz Latvija ieviesīs eiro, un arī šogad laidīsim klajā divas jaunas vienlatnieka monētas,» stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
2012. gada beigās kopumā apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu, no kurām lielākā daļa ar laša attēlu. Citāda veidola vienlatnieku tirāžas ir nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās lieto vai uzglabā kā numismātikas vai mākslas vērtību. Kopš 2006. gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni tika palielināti – no pusmiljona līdz miljonam, un kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 17 miljonu, bet apgrozībā – maksājumos – šīs monētas iepriekš parādījās salīdzinoši reti.
«Kad pāriesim uz eiro, varēsim kalt ik gadu divas īpašas eiro piemiņas monētas ar Latvijas izraudzītu sižetu. Savukārt sudrabā, zeltā vai citā materiālā kaltās kolekcijas jeb jubilejas monētas turpināsim kalt, tikai viena lata nomināla vietā būs 5 vai 10 eiro,» sola M. Grāvītis.
Par skaisto latiņu lietošanas pieaugumu ikdienā Monētu dizaina komisijas locekle un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle paskaidro, ka banka nav palielinājusi apgrozībā palaisto īpašo latu skaitu: «Ik pa brīdim šī nauda tiek lietota vairāk. Katram ir savs pamatojums izmantot naudu, kas, iespējams, dizaina dēļ atlikta krājkasītē neparedzētiem iemesliem. Viena no mūsu klientēm pat priecājas, ka šī nauda pašlaik tiek lietota vairāk, jo cer pabeigt savu kolekciju.»
Runājot par jēgu glabāt šo naudu, speciāliste teic, ka tai ir nominālvērtība naudas maiņas gadījumā, bet, ja būs eiro, šo monētu vērtību noteiks kolekcionāru pieprasījums. Viņa arī pastāstīja, ka iespējamās eiro ieviešanas dēļ novembrī iznākošajam latam paredzēta mazāka tirāža – vien pusmiljons. Cilvēku interese par naudu esot liela. To parādījušas arī milzu rindas pēc sudraba pieclatniekiem ar tautumeitu.
Uz eiro monētām arī būšot tautumeita un Latvijas ģerbonis.
Avots: nra.lv /Laura Sīle
Vēl par tēmu:
Kad varētu sākt mazināties ECB procentu likmes?
Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk“LPB Bank” maina nosaukumu uz “Magnetiq Bank”
Šodien, 19. aprīlī, AS "LPB Bank" oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS "Magnetiq Bank", vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti. Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā...
Lasīt tālākFinanšu revīzijas 2023: pirmo reizi visi Valsts kontroles atzinumi bez iebildēm
Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi....
Lasīt tālāk