30/05/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika

nauda_dIecere aizstāt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu ar citiem pasākumiem mudina domāt, ka nauda ņems virsroku pār solījumiem, jo IIN likmes samazināšana noplicinās budžetu par 68 miljoniem latu, bet jaunie priekšlikumi – tikai par 31 miljonu.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti ir sašutuši par valdības pārstāvju publiskajiem izteikumiem, proti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz nākamgad likmi samazināt par diviem procentpunktiem – līdz 22%, un 2015. gadā vēl par diviem procentpunktiem – līdz 20%. Tad IIN likme Latvijā būtu vienāda ar IIN Igaunijā. Lietuvā IIN likme kopš 2009. gada ir tikai 15%. Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, nemazinot IIN, kā to paredz pašreizējā likumdošana, tiks grauta uzticība Latvijas nodokļu politikai.

«Pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. Ja šis solījums netiks pildīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» uzsvēra M. Bičevskis.

«Ja valsts kaut ko sola, tas ir jāpilda,» strikti teica uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš zināja stāstīt, ka ir vairāki ārvalstu investori, kuri plāno ienākt Latvijā, taču, vai viņu plāni veidot jaunas ražotnes nemainīsies, neesot zināms.

Vienotības ministru runās pieminētās nodokļu izmaiņas, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu, uzņēmēji nekritizē. Vēl jo vairāk – lielākā daļa uzskata, ka šie pasākumi bija jāīsteno jau šogad. «Šie un citi priekšlikumi nabadzības risināšanai jau tika apspriesti pirms gada, taču Finanšu ministrija pēkšņi nāca klajā ar ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas radīja 40 miljonus latu zaudējumus valsts budžetā, un līdz ar to vairs nevarēja būt runas par citu nodokļu mazināšanu,,» atgādināja D. Pavļuts.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nākamgad robu budžetā palielinātu par 68 miljoniem latu, savukārt minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu kopumā prasītu no budžeta aptuveni 31 miljonu latu. Iespējams, tāpēc, ka IIN likmes samazināšana valsts budžetam ir krietni neizdevīgāka nekā citi atbalsta pasākumi, Vienotības ministri sākuši domāt par atkāpšanos no solījumiem.

M. Bičevskis gan Neatkarīgajai izteica cerību, ka tā nav tiesa. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd neviens no jauno priekšlikumu paudējiem nav uzlicis uz galda iespējamos attīstības scenārijus.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts pēc Neatkarīgās lūguma veica aprēķinu, kā darba ņēmējus ietekmētu dažādie attīstības scenāriji. Saskaņā ar veikto pētījumu IIN likmes samazināšana vien jūtami nepalielinātu ieņēmumus mazo algu saņēmējiem. Piemēram, viens strādājošais, kura bruto alga ir 200 latu, šo nodokļu izmaiņu rezultātā mēnesī saņemtu tikai par 2,66 latiem vairāk. Savukārt, palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 84 latiem, tā pati persona saņemtu mēnesī par aptuveni 20 latiem vairāk.

***

Uzziņai

Iespējamo nodokļu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecības* budžetu

I scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 3,46

Ls 500 + Ls 8,80

Ls 1000 + Ls 17,70

(Atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 80, IIN – 22%)

II scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 23,63

Ls 500 + Ls 6,72

Ls 1000 + Ls 6,72

(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 24%)

III scenārijs

Alga uz papīra Ieguvums mēnesī

Ls 200 + Ls 24,78

Ls 500 + Ls 12,76

Ls 1000 + Ls 21,66

(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 22%)

* 1 strādājošais, 1 apgādājamais, ieguvums mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu

Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts

Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde

 

332 skatījumi




Video

Lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases

08/10/2026

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...

Lasīt tālāk
Video

FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums

07/10/2026

Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju

07/10/2026

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt

06/10/2026

Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...

Lasīt tālāk
Video

SM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama

02/10/2026

Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā

01/10/2026

Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste

01/10/2026

30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Lauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija

30/09/2026

Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē

29/09/2026

Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...

Lasīt tālāk
Video

Eirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā

28/09/2026

Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....

Lasīt tālāk