• Tweet

Vakar Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā tika atcelts skandalozu slavu ieguvušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža rīkojums «Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata».

Kā zināms, šo rīkojumu E. Sprūdžs izdeva pagājušā gada oktobrī. Likums to ļauj apstrīdēt Administratīvajā tiesā, un, kamēr tiesa nebija paziņojusi savu spriedumu, rīkojums nebija spēkā. Tagad to tiesa ir atcēlusi pavisam.

A. Lemberga advokāts Artis Stucka Neatkarīgajai teica, ka viņš kaut ko konkrētāk varēs komentēt tikai pēc iepazīšanās ar spriedumu. Tomēr viņš uzskata, ka pie tik liela skaita būtisku kļūdu, kādas bija pieļāvuši rīkojuma autori, citāds tiesas lēmums nemaz nevarēja būt. «Tiesas lēmums ir taisnīgs un likumīgs,» teica A. Stucka.

Pieteikumā tiesai A. Lembergs norādīja gan uz E. Sprūdža pieļautajām procesuālajām kļūdām, gan saturiskajām kļūdām, kā arī uz vairākiem būtiskiem tiesību pārkāpumiem.

Viens no galvenajiem A. Lemberga argumentiem bija tas, ka E. Sprūdžs savu rīkojumu balsta pat uz 17 gadus veciem notikumiem, kaut gan A. Lembergs par Ventspils domes priekšsēdētāju tika ievēlēts 2009. gada 1. jūlijā, t.i., pirms nepilniem četriem gadiem. Pēdējie pārkāpumi, kurus ministra ieskatā esot izdarījis A. Lembergs, veikti pirms septiņiem gadiem, t.i., kad pilnvaras bija pavisam cita sasaukuma Ventspils domei un attiecīgi arī domes priekšsēdētājam. Atbilstīgi ekspertu viedokļiem, ministra tiesības atstādināt kādas pašvaldības priekšsēdētāju «nav izmantojamas par iepriekšējos domes sasaukumos iespējami pieļautajiem pārkāpumiem».

Tāpat svarīgs ir iesniedzēja arguments par nevainīguma prezumpciju. Tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē ir vērtēt valsts amatpersonas (šajā gadījumā – Ventspils domes priekšsēdētāja) interešu konfliktu, nav piemērojušas A. Lembergam nekādus sodus par iespējamiem pārkāpumiem, bet krimināllietā nav notiesājoša sprieduma, kurš būtu stājies spēkā. Tad nu iznāk tā, ka prokurori (t.i., profesionāļi) tiesā jau piecus gadus nevar pierādīt A. Lemberga vainu, turpretī ministrs dažos mēnešos visu noskaidrojis un vainīgos notiesājis.

Būtisks arguments saistīts ar to, ka E. Sprūdžs pārkāpis Eiropas Savienības pamattiesību hartā iekļauto tiesību principu «tikt uzklausītam». Kā jau rakstīts, šā principa pārkāpumu jau nosodījis arī tiesībsargs. Jāatgādina – E. Sprūdžs nav devis pietiekoši daudz laika paskaidrojumu sagatavošanai par seniem, sarežģītiem un ļoti apjomīgiem lēmumiem, un to tiesībsargs vērtēja kā labas pārvaldības principa pārkāpumu no ministra puses.

Tāpat A. Lembergs uzsvēra, ka rīkojumu izdevusi persona, par kuras objektivitāti un taisnīgumu pastāv pamatotas šaubas. Atbilstīgi Administratīvā procesa likumam, persona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā. Savukārt E. Sprūdžs atklāti ir parādījis, ka viņa rīkojuma pieņemšanai ir politiskās atriebības motīvi.

Visai būtisks lietā ir jautājums par pierādījumiem, kas bija ministra rīcībā, kad viņš izdeva rīkojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis tikai tiesas sēdē lūdza pievienot lietas materiāliem pierādījumus, kas faktiski varētu liecināt, ka, izdodot rīkojumu, ministram šo pierādījumu nemaz nebija. Tiesa šos pierādījumus nepieņēma, jo administratīvā akta pieņemšanas process ir pabeidzies līdz ar rīkojuma publicēšanu Latvijas Vēstnesī.

A. Lemberga pieteikumā tiesai kārtīgi bija izķidāts arī E. Sprūdža rīkojumā izmantotais juridiskais pamatojums. Piemēram, E. Sprūdža rīkojumā norādīts, ka A. Lembergs, piedaloties lēmumu pieņemšanā, ir pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā un Valsts pārvaldes likuma normas. Izrādās, ka minētās likuma normas vairākumā gadījumu šo lēmumu pieņemšanas brīdī nemaz nav bijušas spēkā.

Tāpat rīkojums pamatots gan ar atziņām no tāda tiesas sprieduma, kurš nemaz nav bijis spēkā un ir ticis atcelts, gan ar atziņām no tādiem spriedumiem, kuriem ar A. Lemberga lietu nav un nevar būt nekāda sakara, gan ar atziņām, kādu norādītajos tiesas spriedumos nemaz nav, un pat tādām, kas nevis pamato rīkojuma tiesiskumu, bet – tieši otrādi – pierāda, ka rīkojums ir atceļams.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs