• Tweet

Reformu partija nepārtrauc mēģinājumus saglabāt un pat uzlabot sava ideoloģiskā tēva, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera finansiālo stāvokli.

Partijas pārstāves Saeimas Juridiskajā komisijā Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums likumprojektā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredzēja bijušajiem prezidentiem palielināt pensijas, saglabājot līdz šim esošās privilēģijas.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinātie grozījumi likumā, kas regulē bijušajiem prezidentiem pienākošās privilēģijas, piemēram, valsts nopirkta automašīna un dzīvoklis, paredz, ka pēc prezidenta pilnvaru beigšanās no amata aizgājusī persona saņem par 35 procentpunktiem lielāku pensiju (apmēram 1900 latu mēnesī) nekā līdz šim, bet personai valsts dzīvokli nedod. Tas bijušajam prezidentam jāīrē par pensiju.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka jaunā norma tiktu attiecināta tikai uz tiem prezidentiem, kas amatā stāsies pēc A. Bērziņa pilnvaru beigām. Respektīvi, gan V. Zatlers, gan Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis joprojām varētu izmantot valsts pirktos dzīvokļus un saņemtu pensiju 50% no Valsts prezidenta algas.

Taču I. Lībiņa-Egnere kļūdas vai apzināta aprēķina dēļ komisijai iesniedza priekšlikumu, kurš gan V. Zatleram, gan abiem pārējiem bijušajiem prezidentiem garantētu pensijas pieaugumu par 35 procentpunktiem, gan ļautu saglabāt par valsts līdzekļiem pirktos dzīvokļus. Viņas komentāru par iesniegtajiem priekšlikumiem uzzināt nebija iespējams, jo deputāte atrodas komandējumā ārvalstīs.

Šāds priekšlikums izraisīja neizpratni gan ar Reformu partiju koalīcijā esošajos Vienotības deputātos – Solvitā Āboltiņā un Ilmā Čepānē –, gan klātesošajos Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjos. Likumsakarīgi – Reformu partijas deputātes priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere arī ar citu savu priekšlikumu mēģināja reanimēt jau atbalstīto grozījumu, ka līdz ar pensijas palielinājumu bijušajam prezidentam valsts garantē dzīvokli ar speciāli tajā ierīkotu darba kabinetu. Arī šis priekšlikums neizturēja komisijas deputātu cenzu. «Pat ja cilvēks ievēlēts no Ķengaraga dzīvokļa, tas nenozīmē, ka pēc pilnvaru beigām viņš nevar atgriezties tajā vai par 85% pensijas īrēt atbilstošu dzīvokli,» teica Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa.

Plašu diskusiju izraisīja uz laiku Saeimas deputāta mandātu nolikušās Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikums neizmaksāt bijušajam prezidentam pensiju, ja tas kļuvis par Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli vai parlamentāro sekretāru. Šo priekšlikumu par diskriminējošu sarunā ar Neatkarīgo savulaik nodēvēja V. Zatlers.

Komisijas priekšsēdētāja I. Čepāne sākotnēji gan nevēlējās atbalstīt šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tajā uzskaitīto amatu spektrs ir pārāk šaurs un vedina domāt, ka šāds priekšlikums tapis ar nodomu censties bijušos prezidentus nepielaist aktīvajai politikai.

Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka priekšlikums šādā redakcijā ir apšaubāms. «Tas kritērijs ir ļoti strīdīgs, ka iešana politikā nozīmētu sociālo garantiju samazināšanu, tas būtu diskriminējoši,» teica tiesību speciālists. Komisijas deputāti šo priekšlikumu tomēr apstiprināja virzīšanai uz likumprojekta otro lasījumu, piebilstot, ka tam nepieciešami precizējumi.

Gan I. Čepāne, gan G. Kusiņš pieņēma, ka saņemt eksprezidenta pensiju uz laiku varētu liegt arī bijušajiem prezidentiem, kas kļūst par tiesnešiem vai, piemēram, tiesībsargiem. Citiem vārdiem – ja ieņem augstus, valsts apmaksātus amatus.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis