• Tweet

Tuvākajās dienās valdībai tiks iesniegts Ekonomikas ministrijas sagatavotais galīgais redzējums par reemigrācijas pasākumiem un to izmaksām.

Miljons gadā

Nākamajos divos gados Latvija savu ārzemēs strādājošo tautiešu atvilināšanai iecerējusi tērēt ap miljonu latu gadā. Savukārt šogad, izlīdzoties ar pieticīgu resursu pārdali, par galveno darbības virzienu izvirzīta vietējo vakanču popularizēšana. Neiepriecinošā statistika apliecina: desmit gadu laikā uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies vairāk nekā 10% Latvijas valsts iedzīvotāju jeb aptuveni 200 000 cilvēku, turklāt aptuveni desmitā daļa šo cilvēku negrasās atgriezties mājās, lai arī kādu debessmannu viņiem šeit solītu. Tikmēr Latvijas valsts neatmet cerības atrast argumentus, lai mudinātu aizbraucējus atgriezties, un šim mērķim tiek gatavots reemigrācijas pasākumu plāns.

Palīdz adaptēties

Reemigrācijas atbalsta pasākumu projekta vadītājas vietniece, ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova sarunā ar Neatkarīgo uzsver: jau kopš pērnā gada tiek sniegts atbalsts tiem skolēniem, kuriem, kopā ar vecākiem atgriežoties dzimtenē, nepieciešama palīdzība mācībās. «Skolām jāatrod papildstundu iespējas vai jānorīko īpaši asisteni, kuri bērnam palīdzētu maksimāli ātri adaptēties jaunajā kolektīvā un atjaunotu latviešu valodas zināšanas,» uzsver eksperte. Savukārt nākotnē Latvija varētu finansēt latviešu valodas apguvi arī citā valodā runājošiem reemigrantu laulātajiem draugiem, kuri būs pārcēlušies uz mūsu valsti kopā ar ģimeni. Tāpat tuvākajā laikā varētu atsākties diskusija par pārcelšanās pabalstu sistēmu, paredzot reemigrantiem par atgriešanos dzimtenē izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Kā zināms, Īrijas latviešu nacionālā padome pērn ierosināja izmaksāt «atgriešanās pabalstus» ne vien vēsturiskajiem emigrantiem, bet arī jaunā viļņa aizbraucējiem, kuri Latviju pameta pēc 1990. gada. I. Platonova gan uzsver, ka šī ierosme, visticamāk, attieksies tikai uz tiem aizbraucējiem, kuri ārvalstīs pavadījuši desmit un vairāk gadu. «Trīs līdz piecus gadus ilga atrašanās ārvalstīs visbiežāk ir saistīta ar cilvēka karjeras izaugsmi un rotāciju, kas jo īpaši izplatīta lielās, starptautiskās kompānijās. Šāda prombūtne nebūtu uzskatāma par repatriāciju un, visticamāk, netiks iekļauta pārcelšanās pabalstu sistēmā,» sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve.

Mudina meklēt vakances

Tiesa, kamēr ministrija vēl tikai spriež par reemigrācijas pasākumu lietderību un apmēriem, paši ārvalstīs strādājošie tautieši precīzi definējuši apstākļus, kas viņiem liktu atgriezties dzimtenē. 70% ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju būtu ar mieru atgriezties dzimtenē, ja Latvijā būtu plašāks darba piedāvājuma klāsts un labākas sociālās garantijas. Tā liecina būvfirmas Kalnozols un partneri veiktās tautiešu aptaujas dati. Aizbraucēji uzsver, ka pieņemt lēmumu atgriezties viņus motivētu reāls potenciālā darba devēja piedāvājums, apmaksāta aviobiļete visai ģimenei un garantēts darbs ar darba līgumu.

To, ka stabils, labi apmaksāts darbs būtu visspēcīgākais motīvs, lai veicinātu reemigrāciju, apzinās arī EM, tādēļ šogad lielākais uzsvars tiekot likts uz vietējo vakanču popularizēšanu internetā. Šobrīd tautiešiem tiek piedāvāta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datu bāze, kurā ik mēnesi parādoties aptuveni viens divi tūkstoši jaunu darba vietu. Tiesa, I. Platonova neslēpj, ka ir grūti piespiest šajā sistēmā iesaistīties arī privātos uzņēmējus, tādēļ reālais brīvo darba vietu skaits ir vismaz divreiz lielāks nekā tie sludinājumi, par kuriem uzzina tautieši ārzemēs. «Iespējams, labākie sludinājumi NVA sistēmā nemaz neparādās, jo darbinieki bieži vien tiek meklēti mutvārdos, caur paziņām un citiem strādājošajiem. Tāpat daudzi darba devēji izmanto rekrutēšanas firmu pakalpojumus. Tiesa, esam aicinājuši tautiešus reģistrēt NVA datubāzē savus CV, lai ikviens ieinteresēts darba devējs viņus pats varētu atrast. Statistika liecina, ka aptuveni 10% no visiem NVA bāzē esošajiem CV ir reģistrēti no ārvalstīs esošām IP adresēm,» pauž I. Platonova.

***

Reemigrācija

13% izbraukušo ārpus Latvijas dzīvo jau vairāk nekā 10 gadu.

35% aptaujāto no Latvijas izbrauca pirms 5 līdz 10 gadiem.

57% aizbraukšanu skaidroja ar vēlmi pēc labāk apmaksāta darba.

21% savu izvēli pamato ar lielākas labklājības un kvalitatīvāku sociālo garantiju meklēšanu.

Aptuveni 85% no aptaujātajiem joprojām jūtas piederīgi Latvijai un aktīvi seko dažādām aktualitātēm Latvijā.

Pēdējā gada laikā Latviju ir apmeklējuši 58% aptaujāto.*

44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsta aizbraucējus, nosodījumu reemigrantiem gatavi izteikt tikai 2% palicēju**

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte