Eiro cenu apaļošana sākusies
Lai gan galavārdu par Latvijas iestāšanos eirozonā un pārejas kursu Eiropas Savienības padome teikts 9. jūlijā, atsevišķi pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau ir sākuši pašreizējās cenas latos koriģēt tā, lai pārejot uz eiro, cena būtu apaļa, tas ir, bez eirocentiem.
Strikti ievērojot Euro ieviešanas kārtības likumu, kas prasa cenu latos uz eiro pārrēķināt pēc oficiālā kursa, Latvijā liela daļa preču un pakalpojumu maksās neierasti – teātra, koncertu, muzeju, autostāvvietu, pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, kas šobrīd nopērkamas par apaļām summām, pēc 1. janvāra, pārejot uz eiro, tādas vairs nebūs.
Pielāgojas eiro cenai
Biļetes uz dažādiem kultūras pasākumiem, piemēram, teātra izrādēm, koncertiem iespējams iegādāties krietnu laiku pirms tam. Tā, piemēram, jau šobrīd var nopirkt biļeti nākamā gada 3. janvāra izrādei Sudraba slidas Nacionālajā teātrī. Šīs izrādes biļešu cenas ir pircējiem pierastas – lētākā biļete 1 lats, dārgākā – 10 lati. Kādas būs teātra biļešu cenas pēc 1. janvāra, pagaidām nav īsti skaidrs. Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai uzsvēra, ka Euro ieviešanas kārtības likums nosaka, ka naudas konvertācijai no latiem uz eiro jānotiek pēc matemātiskās noapaļošanas principa. Sekojot šim likumam, viena lata biļetei būtu jāmaksā 1,42 eiro, savukārt 10 latu biļetes cenai vajadzētu būt 14,23 eiro – teātra publikai nepierastai biļešu cenai.
Lai izvairītos no šīs problēmas, biļetes uz Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra nākamā gada sezonas noslēguma koncertu, kas notiks 2014. gada 23. maijā Lielajā ģildē, šobrīd nopērkamas, piemēram, par Ls 15,46; Ls 35,14 latiem, kas attiecīgi ir 22 eiro un 50 eiro. Arī šī gada septembrī paredzētā LNSO sezonas atklāšanas koncerta biļešu cenas, izskatās, ir pielāgotas gaidāmajam eiro. Lētākā biļete uz šo koncertu maksā Ls 19,68 (28 eiro), dārgākā – Ls 44,98 (64 eiro). Tas savukārt liecina, ka vismaz kultūras iestādes ar laiku mēģinās koriģēt cenas, lai tās būtu pircējiem pierastākā veidā.
D. Kalsone gan uzsvēra, ka Igaunijā, kura eirozonā jau ir vairāk nekā divus gadus, preču un pakalpojumu cenas šajā laikā nav noapaļotas, tās joprojām ir eiro un eirocentos.
Iedzīvotājiem par labu
Arī Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieri ir pieraduši maksāt apaļu summu par braucienu – 50, 70 santīmus vai 1 latu (nakts transportā). Pārrēķinot pēc oficiālā eiro kursa, sabiedriskā transporta biļetei vajadzētu maksāt attiecīgi no 0,71 eiro līdz 1,42 eiro – tātad diezgan neparocīgi maksāšanai skaidrā naudā. To, vai Rīgas sabiedriskajā transportā cenas pēc 1. janvāra tiks koriģētas noapaļojot, pagaidām uzņēmumā nezināja pateikt.
«Rīgas satiksmē ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir apkopot visus darbus, kas jāveic saistībā ar pāreju uz eiro. Patlaban nav atbildes uz šiem jautājumiem, kas tieši ir darba grupas uzdevums. Domājams, ka konkrētība būs ne agrāk kā vasaras beigās,» Neatkarīgajai uzsvēra Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.
Pasažieru vilciens jau šobrīd zina, ka veiks biļešu cenu precīzu pārrēķinu pēc oficiālā kursa.
D. Kalsone gan atgādināja, ka likums valsts un pašvaldību sektorā nepieļauj pašdarbību – biļešu cenas būs jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, un vienīgais izņēmums, kas varētu būt, ja apaļošana notiekot par labu iedzīvotājam.
Sodi var kļūt bargāki
D. Kalsone pieļāva, ka savukārt soda lieluma noteikšanā apaļošana var notikt uz augšu. Šobrīd gan izskatās, ka vismaz soda naudas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nepalielināsies. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa Neatkarīgajai apliecināja, ka CSDD saņēmusi Tieslietu ministrijas projektu, kurā lati tiek aizstāti ar eiro, tos mainot pēc kursa, proti, nepalielinot un nesamazinot sankcijas. Vienīgais izņēmums varētu būt sodi par mopēdu vadītāju izdarītiem pārkāpumiem, taču tas nav saistīts ar eiro ieviešanu, bet gan ar vēlmi uzlabot drošību.
Arī Pasažieru vilciens pašlaik neplāno līgumsodu noapaļošanu, Neatkarīgajai atzina Pasažieru vilciena sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.
***
Soda naudas lielums par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Pārkāpums 2013. gadā 2014. gadā*
Transporta līdzekļa vadīšana
bez vadītāja apliecības Ls 2 € 2,85
Nepiesprādzēšanās ar drošības jostu Ls 10 € 14,23
Ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h neapdzīvotā vietā Ls 5 € 7,11
Ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h apdzīvotā vietā Ls 10 € 14,23
Transporta līdzekļa vadīšana
bez derīgas vadītāja apliecības Ls 200–300 € 284,57–426,86
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk