Eiro cenu apaļošana sākusies
Lai gan galavārdu par Latvijas iestāšanos eirozonā un pārejas kursu Eiropas Savienības padome teikts 9. jūlijā, atsevišķi pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau ir sākuši pašreizējās cenas latos koriģēt tā, lai pārejot uz eiro, cena būtu apaļa, tas ir, bez eirocentiem.
Strikti ievērojot Euro ieviešanas kārtības likumu, kas prasa cenu latos uz eiro pārrēķināt pēc oficiālā kursa, Latvijā liela daļa preču un pakalpojumu maksās neierasti – teātra, koncertu, muzeju, autostāvvietu, pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, kas šobrīd nopērkamas par apaļām summām, pēc 1. janvāra, pārejot uz eiro, tādas vairs nebūs.
Pielāgojas eiro cenai
Biļetes uz dažādiem kultūras pasākumiem, piemēram, teātra izrādēm, koncertiem iespējams iegādāties krietnu laiku pirms tam. Tā, piemēram, jau šobrīd var nopirkt biļeti nākamā gada 3. janvāra izrādei Sudraba slidas Nacionālajā teātrī. Šīs izrādes biļešu cenas ir pircējiem pierastas – lētākā biļete 1 lats, dārgākā – 10 lati. Kādas būs teātra biļešu cenas pēc 1. janvāra, pagaidām nav īsti skaidrs. Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai uzsvēra, ka Euro ieviešanas kārtības likums nosaka, ka naudas konvertācijai no latiem uz eiro jānotiek pēc matemātiskās noapaļošanas principa. Sekojot šim likumam, viena lata biļetei būtu jāmaksā 1,42 eiro, savukārt 10 latu biļetes cenai vajadzētu būt 14,23 eiro – teātra publikai nepierastai biļešu cenai.
Lai izvairītos no šīs problēmas, biļetes uz Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra nākamā gada sezonas noslēguma koncertu, kas notiks 2014. gada 23. maijā Lielajā ģildē, šobrīd nopērkamas, piemēram, par Ls 15,46; Ls 35,14 latiem, kas attiecīgi ir 22 eiro un 50 eiro. Arī šī gada septembrī paredzētā LNSO sezonas atklāšanas koncerta biļešu cenas, izskatās, ir pielāgotas gaidāmajam eiro. Lētākā biļete uz šo koncertu maksā Ls 19,68 (28 eiro), dārgākā – Ls 44,98 (64 eiro). Tas savukārt liecina, ka vismaz kultūras iestādes ar laiku mēģinās koriģēt cenas, lai tās būtu pircējiem pierastākā veidā.
D. Kalsone gan uzsvēra, ka Igaunijā, kura eirozonā jau ir vairāk nekā divus gadus, preču un pakalpojumu cenas šajā laikā nav noapaļotas, tās joprojām ir eiro un eirocentos.
Iedzīvotājiem par labu
Arī Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieri ir pieraduši maksāt apaļu summu par braucienu – 50, 70 santīmus vai 1 latu (nakts transportā). Pārrēķinot pēc oficiālā eiro kursa, sabiedriskā transporta biļetei vajadzētu maksāt attiecīgi no 0,71 eiro līdz 1,42 eiro – tātad diezgan neparocīgi maksāšanai skaidrā naudā. To, vai Rīgas sabiedriskajā transportā cenas pēc 1. janvāra tiks koriģētas noapaļojot, pagaidām uzņēmumā nezināja pateikt.
«Rīgas satiksmē ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir apkopot visus darbus, kas jāveic saistībā ar pāreju uz eiro. Patlaban nav atbildes uz šiem jautājumiem, kas tieši ir darba grupas uzdevums. Domājams, ka konkrētība būs ne agrāk kā vasaras beigās,» Neatkarīgajai uzsvēra Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.
Pasažieru vilciens jau šobrīd zina, ka veiks biļešu cenu precīzu pārrēķinu pēc oficiālā kursa.
D. Kalsone gan atgādināja, ka likums valsts un pašvaldību sektorā nepieļauj pašdarbību – biļešu cenas būs jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, un vienīgais izņēmums, kas varētu būt, ja apaļošana notiekot par labu iedzīvotājam.
Sodi var kļūt bargāki
D. Kalsone pieļāva, ka savukārt soda lieluma noteikšanā apaļošana var notikt uz augšu. Šobrīd gan izskatās, ka vismaz soda naudas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nepalielināsies. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa Neatkarīgajai apliecināja, ka CSDD saņēmusi Tieslietu ministrijas projektu, kurā lati tiek aizstāti ar eiro, tos mainot pēc kursa, proti, nepalielinot un nesamazinot sankcijas. Vienīgais izņēmums varētu būt sodi par mopēdu vadītāju izdarītiem pārkāpumiem, taču tas nav saistīts ar eiro ieviešanu, bet gan ar vēlmi uzlabot drošību.
Arī Pasažieru vilciens pašlaik neplāno līgumsodu noapaļošanu, Neatkarīgajai atzina Pasažieru vilciena sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.
***
Soda naudas lielums par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Pārkāpums 2013. gadā 2014. gadā*
Transporta līdzekļa vadīšana
bez vadītāja apliecības Ls 2 € 2,85
Nepiesprādzēšanās ar drošības jostu Ls 10 € 14,23
Ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h neapdzīvotā vietā Ls 5 € 7,11
Ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h apdzīvotā vietā Ls 10 € 14,23
Transporta līdzekļa vadīšana
bez derīgas vadītāja apliecības Ls 200–300 € 284,57–426,86
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk