Gaidām supertēriņus decembrī
Latvijas valdība astoņos mēnešos izveidojusi pārsteidzoši mazu budžeta deficītu.
Valsts dzīvo pēc budžeta likuma, kas atļauj valdībai segt savus izdevumus par 494 miljoniem latu uz parāda. Tīri aritmētiski dalot gadu 12 mēnešos, katra mēneša parāds iznāktu 41,1 miljons un astoņu mēnešu parāds – 329 miljoni. Tomēr reāli līdz augusta beigām izveidotais gada parāds bijis tikai 95,3 miljoni jeb nepilna 1/3 daļa no summas, kas attiecas uz astoņiem mēnešiem.
Likums atļauj valdībai ar saviem izdevumiem gada budžeta ietvaros manevrēt, kā vien tā vēlas. Protams, astoņi mēneši nav gads, tomēr rodas jautājumi, vai gada deficīts nav noteikts ar lielu rezervi, kuras sasniegšanai kaut kas paliktu pāri pat pēc airBaltic izglābšanas no bankrota un pensiju indeksācijas. Tas noteikti iekļautos valstij parastajā praksē atlikt uz decembri lauvas tiesu savu izdevumu. Pērnajā decembrī šādi tika iztērēti 726 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa likumam neatbilstoši tēriņi, jo gada budžets taču bija un palika ar 524 miljonu latu deficītu. Budžeta grozīšana tika nosaukta par apropriāciju un faktiskie izdevumi palielināti līdz 917 miljoniem latu. Tā izrādījās valsts aparāta un funkciju uzturēšanai nepieciešamā summa. Ar milzīgām atrunām varētu noticēt valsts iespējām samazināt gada izdevumus no 524 līdz 494 miljoniem, bet ne no 917 miljoniem līdz 494 miljoniem. Tam atbilstu uzkrītoši daudzu valsts kalpotāju atlaišana un iestāžu likvidācija, no kā šogad nekas nav manāms. Tikpat mīklaina ir valdības spēja iztikt ar nelielu budžeta deficītu veselus astoņus mēnešus, kas taču nav viena diena vai nedēļa, kuras laikā ienākošo un izejošo naudas summu attiecību var noteikt daudzas nejaušības un manipulācijas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk