Pēc mēneša Latvijas ekonomiskajā zonā sāks meklēt naftu
Maija vidū gaidāms ceturtdaļgadsimta mēroga notikums. SIA Balin Energy plāno veikt pirmo urbumu Baltijas jūras šelfā, Latvijas ekonomiskajā zonā. Licences īpašnieks Balin Energy izpētē jau ir ieguldījis 33,7 miljonus ASV dolāru.
Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra maksimālajā vērtējumā naftas krājumi varētu būt pat 670 miljoni kubikmetru, tomēr Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs uzskata, ka urbuma ģeoloģiskais risks ir 23% un ir visai augsta ticamība, ka nafta netiks atrasta.
Jau pirmās republikas laikā tika izteiktas prognozes, ka Latvijas rietumu daļā varētu būt meklējamas naftas atradnes. Taču izpētes darbi sākās tikai padomju laikā – 1958. gadā. Kurzemē tika veikti vairāki desmiti izpētes dziļurbumu. Izpētes programma tika attīstīta pēc tam, kad 1963. gadā pie Gudeniekiem tika atklātas naftas iegulas. Taču tālākie pētījumi nevainagojās ar sensacionāliem atklājumiem. Labākajā gadījumā urbumos tika atrastas naftas pazīmes vai nenozīmīgas naftas iegulas.
1972. gadā naftas izpētes darbi Latvijas sauszemes daļā tika pārtraukti, bet Kurzemes naftas lauki Padomju Savienībā tika atzīti par nenozīmīgiem un rūpnieciski neizmantojamiem.
1976. gadā naftas meklējumi tika atsākti, taču no sauszemes daļas tie tika pārcelti uz jūras šelfu. Jūrā tika meklētas kupolveida struktūras, kurās varētu būt uzkrājusies nafta. Nafta patiešām tika atklāta 1984. gadā, kad urbumā E61 uzgāja nenozīmīgu naftas plūsmu. Latvijas ekonomiskajā zonā kopā tika veikti trīs urbumi, kuros atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vērtējumam «izpētes urbumu ierīkošanas rezultātā nozīmīgas naftas atradnes netika atklātas».
Kad tika slēgta naftas meklēšanas programma Kurzemē, PSRS sauszemes izpētes darbus turpināja Lietuvas teritorijā, kur 1986. gadā netālu no Latvijas robežas tika atklāta jau pietiekami nozīmīga naftas atradne.
PSRS vadība nolēma naftas meklēšanas darbus Kurzemē atjaunot, bet sākās PSRS sabrukums un naftas meklējumi no Latvijas valsts puses tika finansēti nepietiekami. 1991.–1992. gadā Latvijas Ģeoloģijas dienests veica seismiskās kartēšanas pētījumus uz Lietuvas, Zviedrijas un Latvijas ekonomisko zonu robežas. Tika atklāta kupolveida struktūra t. s. Dālders (vai E24), kura ieinteresēja privātos starptautiskos naftas ieguves gigantus. Domājams, ka tieši šīs struktūras atrašana bija galvenais domstarpību iemesls starp Latviju un Lietuvu par ekonomiskās zonas robežu Baltijas jūrā.
1995. gada 31. oktobrī Latvijas valdība noslēdza Licences līgumu ar AMOCO Latvia Petroleum Company (ASV) un Oljeprospektering AB (Zviedrija) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (uz robežas ar Lietuvas Republiku). Licences līgums tika apstiprināts ar īpašu likumu, kurš stājās spēkā 1996. gada 12. novembrī. Taču, ņemot vērā, ka robežu strīds ar Lietuvu vēl joprojām nav atrisināts, ir noteikts, ka licence stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Tā kā jūras robeža nav apstiprināta joprojām, šī licence nav stājusies spēkā un šajā teritorijā izpētes darbi nav sākti vispār.
Savukārt attiecībā uz to Latvijas ekonomisko zonu, par kuru strīdu ar Lietuvu nav, Latvija no 2004. gada sāka izsniegt licences par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā.
***
UZZIŅAI
SIA Balin Energy
Pieder 50% Kuwait Energy Co 50% PKN Orlen (Polija)
Abās licencēs 90% pieder SIA Balin Energy, 10% Latvijas valstij.
Latvijas valstij ir tiesības uz 15% ienākumu no iegūtās un uzglabātās naftas, kā arī uz 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa SIA Balin Energy peļņas. Izpētē ir ieguldīti 33,7 miljoni ASV dolāru.
Avots: nra.lv /Juris Paiders
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālāk