Vai ātrie kredīti ir iegriba?
Visu šo nedēļu ritēja publisko paziņojumu sacensības gan starp valsts iestādēm un ātros kredītus izsniedzošām firmām, gan arī starp dažādām valsts iestādēm par to, kura puse labāk izprotot ātro kredītu izsniegšanas radītās problēmas.
Faktu un viedokļu publiskā apmaiņa beidzās ar mēnesi ilga pārdomu perioda izsludināšanu. Pēc 1. aprīļa Ekonomikas ministrija došot priekšlikumus ātrās kreditēšanas ierobežošanai un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas personā vērtēs, vai tie ir likumu labojumu cienīgi.
Iepriekšējo publisko kampaņu pret ātro kredītu izsniegšanu valsts iestādes realizēja 2010. gada otrajā pusē. Tā izrādījās idejiskais pamats ierēdņu kolektīvās labklājības celšanai – kreditētāju licencēšanai, prasot par šādu pakalpojumu 50 tūkstošus latu ar tālāku licences pagarināšanu par 10 tūkstošiem latu gadā no katra kreditētāja. Valsts iestādes stāstīja viena otrai, ka tādā gadījumā kredītus izsniegšot tikai nopietni uzņēmumi, kas ievērošot arī valsts un sabiedrības intereses. Pirms pāris mēnešiem ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sāka jaunu kampaņu, ka šīs intereses tomēr esot smagi cietušas. Viņš sola turpmāk vairs «nepieļaut iedzīvošanos uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina». Kā šāda iedzīvošanās vispār ir iespējama – kā iespējams gūt visaugstāko peļņu tieši uz to Latvijas iedzīvotāju rēķina, kuri patiešām ir vistrūcīgākie? Kā viņi spēj maksāt par kredītu tūkstošiem procentu gadā, kad sākotnējiem procentiem pierēķina soda, kavējuma un kredīta apkalpošanas maksas? «Uz tā rēķina, ka daži šīs soda sankcijas samaksā, nozare ir kļuvusi ārkārtīgi pievilcīga,» skaidro D. Pavļuts. Tomēr tiem jābūt tik tiešām dažiem gadījumiem, kad trūkumā dzīvojoši trūcīgi cilvēki pēc parādu piedzinēju pamudinājuma atceras par savu naudu aizmirstā bankas kontā. Ja principā maksātnespējīgas publikas kreditēšanas zaudējumi patiešām tiktu segti uz šādu gadījumu rēķina, tai būtu jau jāiznīkst bez valsts ierobežojumu palīdzības.
Līdzšinējās diskusijas par ātro kredītu nozari nav viesušas skaidrību par naudas apriti tajā. Tādā gadījumā nav pat saprotams, vai valstij patiešām jācenšas panākt, lai nabags nekādā gadījumā nespētu aizņemties 10 latus, bez kuriem ārsts neķersies klāt viņa sāpošam zobam. Valsts panākumi šādā gadījumā var izvērsties par vai nu vēl viena iedzīvotāja nāvi, vai 10 tūkstošu latu izdevumiem no medicīnas budžeta, lai izglābtu cilvēku ar sastrutojumu galvaskausā.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākKad varētu sākt mazināties ECB procentu likmes?
Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālāk