• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
19/12/2012, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Intervija par nacionālās aviokompānijas un Rīgas lidostas nākotni, vilcienu iepirkuma izredzēm, politisko klimatu valdībā, Latvijas pastu un ceļu stāvokli Latvijā ar satiksmes ministru Aivi Roni.

– Nule iecēlāt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā Aldi Mūrnieku. Kādus darbības mērķus esat izvirzījis jaunajam Rīgas lidostas vadītājam?

– Pirmkārt, labi sastrādāties ar nacionālo aviokompānijuairBaltic, kuras mājvieta ir un būs Rīgas lidosta. Otrkārt, piesaistīt jaunus galamērķus, ko piedāvā citas aviokompānijas. Treškārt, uzlabot pasažieru apkalpošanu Rīgas lidostā un virzīt tālāk lidostas infrastruktūras objektu attīstību. Ceturtkārt – lidostas valdei jābūt spējīgai strādāt ar investoriem, kas varētu būt ieinteresēti Rīgas lidostas attīstībā.

– Vai Rīgas lidostu varētu pilnībā pārņemt Turcijas uzņēmumi? Šobrīd tie jau vērienīgi darbojas lidostas teritorijā.

– Nē, pilnībā nē. Mēs vienmēr rūpēsimies, lai lidostā būtu konkurence starp kompānijām, kas sniedz pakalpojumus gan lidsabiedrībām, gan pasažieriem. Mēs vienmēr esam domājuši par sinerģiju starp airBaltic tālāko attīstību un Rīgas lidostas tālāko attīstību – tātad par investoru airBaltic un lidostā Rīga.

– Jūs bijāt izteicies par iespēju Latvijai, Lietuvai un Igaunijai veidot kopēju lidsabiedrību. Tomēr Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nav izcēlušās ar īpašu spēju vienoties finansiālos jautājumos.

– Es tā gluži negribētu teikt, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nespēj ne par ko vienoties. Ir bijuši neveiksmīgi stāsti, bet ir bijuši arī veiksmīgi: piemēram, Rail Baltica I – šeit visas trīs valstis kopīgi ir izdarījušas sliežu ceļu sakārtošanā visu, par ko vienojās. Cita lieta, ka mūsu dienvidu kolēģi ir nojaukuši sliedes divos posmos starp Latviju un Lietuvu – tas tiešām ir «veiksmīgas» sadarbības piemērs.

Kas attiecas uz iespējamo kopējo lidsabiedrību – esmu vienmēr aizstāvējis domu, ka pieaugošas konkurences apstākļos visām trim Baltijas valstīm vajadzētu apvienot savus stratēģiskos aktīvus. Īpaši tas attiecas uz aviotransportu. Gan Lietuvas, gan Igaunijas aviosabiedrību rūgtā pieredze apliecina, ka valstīm ir grūti saglabāt katrai atsevišķi veiksmīgu aviokompāniju. Izejot no tā, ka airBaltic ir lielā mērā iekarojusi Lietuvas un Igaunijas aviopārvadājumu tirgu, šo valstu iedzīvotāji izmanto airBaltic, mēs varētu izveidot kopēju lidsabiedrību.

– Vai varat prognozēt Eiropas Komisijas izmeklēšanas rezultātus par valsts atbalsta pasākumiem airBaltic? Ideja par kopēju lidsabiedrību nav radusies tāpēc, ka tie varētu būt nepatīkami Latvijas pusei?

– Nē, tas nav saistīts. Ideja par kopēju aviokompāniju radās, skatoties, cik slikti iet Igaunijas aviokompānijai Estonian Air un cik daudz Latvija apkalpo Igaunijas aviopasažieru. Šī nav politiska ideja. Ideja par kopēju aviokompāniju vairāk nāk no saimnieciskās darbības subjektiem nekā no valstu valdībām.

– airBaltic ir izteicis gatavību vienoties ar Estonian Air?

– Ir bijušas neformālas sarunas starp airBaltic un Estonian Air vadību. Es pats esmu neformāli to apspriedis ar Igaunijas satiksmes ministru. Abu pušu gatavība un ieinteresētība vienoties ir diezgan liela, bet nav nekāda politiskā uzstādījuma to par katru cenu panākt. Ja būs ekonomiskais izdevīgums un aprēķini parādīs tāda modeļa dzīvotspēju, tad tas ir iespējams. Jebkurā gadījumā – ja pat airBaltic un Estonian Air izlems apvienoties vienā aviokompānijā, būs nepieciešams privātais investors. Un mēs šobrīd esam tikuši vistālāk sarunās ar airBaltic potenciālajiem investoriem.

– Cik tālu esat tikuši sarunās?

– Mums notiek padziļinātas sarunas ar potenciālo investoru.

– Par nacionālās aviokompānijas airBaltic nākotni tātad bažīties nevajadzētu – ka samazināsies galamērķu skaits utt.

– Nē, tādām bažām nevajadzētu būt. Cits jautājums, ka ir vairākas iespējas, kā airBaltic turpmāk attīstīsies. Bet par Rīgu kā Baltijas reģiona aviopārvadājumu centru nevajadzētu būt šaubām.

– Jūs kā satiksmes ministrs esat apmierināts ar airBaltic augstāko menedžmentu?

– Es esmu apmierināts ar to, kā pildās valdības apstiprinātais airBaltic biznesa plāns. Šogad plāns ir pildījies labi, pat labāk, nekā gaidīts.

– Latvijas vēsturē lielākais lidmašīnu iepirkums jums bažas nerada?

– Es domāju, ka visiem ir skaidrs: airBaltic lidmašīnas būs jāmaina. Nodomu protokols ar Bombardier ir parakstīts. Ja Bombardier tiešām spēs izpildīt visu, ko apņēmušies, tad to var uzskatīt par finansiāli izdevīgu līgumu. Taču sarunas vēl turpinās. Es nevaru izslēgt alternatīvas iespējas.

– Un kas notiek ar vilcienu iepirkumu? Manuprāt, lielākā daļa sabiedrības jau ir saputrojusies – tad būs tomēr vilcieni vai nauda citiem mērķiem, vai arī vispār nekā? Pie kā šobrīd strādājat?

– Darbs notiek vairākos virzienos. A/s Pasažieru vilciens turpina mediācijas sarunas ar Spānijas CAF. Paralēli tiek pētītas iespējas, kā var iegūt vilcienus citā veidā – pērkot, īrējot utt. Vēl viens virziens, ko veicam kopā ar Finanšu ministriju, – esam sarunās ar Eiropas Komisiju, vai līdzekļus, kas bija paredzēti vilcienu iepirkumam, plašākas programmas ietvaros varētu novirzīt dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai. Atkarībā no sarunām ar CAF, kas var noslēgties arī pozitīvi, mēs izlemsim, ko tālāk darīt.

– Pasažieru vilciena valdes, tās locekļa Aigara Štokenberga darbība tiek ar jums kaut kā saskaņota?

– Es nestrādāju par cenzoru nevienam no valdes locekļiem nevienā uzņēmumā, kas atrodas Satiksmes ministrijas pārziņā. Regulāri tiekos ar Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāju Arti Birkmani un zinu, ko un kā valde dara. Runājot par Štokenberga kungu – tad, kad uzaicināju PV valdē strādāt noteiktus cilvēkus, es zināju, ka tie ir cilvēki ar pieredzi politikā, un tas man zināmā mērā patīk. Bet jāņem vērā, ka, neraugoties uz katra valdes locekļa personīgo pieredzi un viedokli, lēmumus valde pieņem kopā, nevis katrs tās loceklis atsevišķi. Es nešaubos, ka PV valde spēs visus lēmumus pieņemt kopīgi.

– Kāds ir ļaunākais variants, ar ko var noslēgties vilciena iepirkuma sāga? Sarunas ar CAF beidzas par sliktu valstij, EK pasaka – nav vilcienu, nav naudas…

– Jūs tagad runājat tā, it kā stāsies spēkā maiju kalendārs, kas pareģo pasaules galu. Tāda situācija nav iespējama. EK paredzētie struktūrfondu līdzekļi Latvijas ekonomikai tiks izmantoti Latvijas ekonomikai, nevis citur. Jautājums ir tikai – vai vilcienu iepirkumam, vai infrastruktūras uzlabošanai. Es nepieļauju iespēju, ka šī nauda būs zudusi Latvijas ekonomikai.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Anita Daukšta

326 skatījumi




Video

Veidos Valsts aizsardzības un drošības fondu

20/11/2025

Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20. novembrī,...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts laiks

19/11/2025

No nedēļas vidus laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība - debesis būs pārsvarā klātas mākoņiem un bieži gaidāms lietus, slapjš sniegs, bet vietām arī sniegs ar nelielu sniega...

Lasīt tālāk
Video

Galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles šogad izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā

19/11/2025

Trešdien, 19. novembrī, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs kopā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” pārstāvjiem, kā arī bērnu un jauniešu vokālās studijas "RASA'' dalībniekiem...

Lasīt tālāk
Video

18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā – bez maksas; satiksmē būs ierobežojumi un izmaiņas

14/11/2025

18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Rīgā notiks vairāki svētku pasākumi, kuru laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, kas var ietekmēt sabiedriskā transporta kustību....

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā laiks kļūs vēsāks un vējš – brāzmaināks

14/11/2025

Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ debesis bieži būs mākoņainas un daudzviet gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš...

Lasīt tālāk
Video

2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums

14/11/2025

Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...

Lasīt tālāk
Video

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu

12/11/2025

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ Latvijā gaisa temperatūra kritīsies un nedēļas nogalē iespējams arī sniegs

10/11/2025

Šīs darba nedēļas sākumā Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem - laiks kļūs jūtami vēsāks ne tikai naktīs, bet arī dienās, un nedēļas nogalē vietām termometra...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā gaidāmi mierīgi laikapstākļi – vietām nedaudz uzlīs

07/11/2025

Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks anticiklona ietekme – debesis pārsvarā klās mākoņi, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Nedēļas izskaņa būs pārsvarā...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus

07/11/2025

1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...

Lasīt tālāk