Augstskolas vēlas lielāku autonomiju
Šonedēļ sākušās sarunas starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolām par budžeta vietu sadales principiem.
Ne Augstākās izglītības padomes (AIP), ne IZM studiju programmu izvērtējums tam netiek izmantots, ministrija tikai aicinājusi augstskolas ņemt vērā trīs atskaites punktus: kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu, augstskolas specializāciju. Augstskolas savukārt paudušas vēlmi pēc lielākas brīvības šā jautājuma risināšanā.
Gala lēmums nav pieņemts
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs uzsvēra, ka dialogs ar augstskolām līdz šim bijis ļoti konstruktīvs. Augstskolas iepazīstinājušas ar savu redzējumu, ņemot vērā IZM uzstādījumu ievērot budžeta vietu sadalē nevis vēsturisko principu, bet gan kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu un augstskolas specializāciju. Redzams bijis, ka ņemts vērā AIP vērtējums, un tajā uzrādītās nekvalitatīvās programmas jau aizvērtas vai apvienotas ar citām. Nekāds gala lēmums neesot pieņemts, un augstskolām ļauts izteikt savu viedokli, ko tās uzskata par kvalitatīvām programmām. Savu izvērtējumu IZM sniegšot pēc papildu sarunām, ja būs nepieciešams, vai elektroniski, taču gala vārds pēc 13. decembra, kad plānotas pēdējās tikšanās, būs jāsaka ministram, kurš sarunās nepiedalījās slimības dēļ. Uz jautājumu, kāpēc sarunas sāktas tikai šonedēļ, D. Kuļšs atbildēja, ka agrāk neko dalīt nav varējuši, kamēr netika apstiprināts valsts budžets.
Par reformām nerunājuši
Augstskolu rektori apliecināja, ka šajās sarunās neesot skarti reformu jautājumi. «Reformas ir reformas, un darbs ir darbs. Vienkārši nācām ar saviem priekšlikumiem budžeta vietu sadalei, kurus bijām rūpīgi izstrādājuši, ņemot vērā AIP vērtējumu. Visas programmas, kas bija trešajā – nekvalitatīvajā –
grupā esam vai nu slēguši, vai apvienojuši ar citām,» skaidroja Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševkis, kura piedāvājumu IZM atzina par līdz šim vispamatīgāk izstrādāto un ar vislielākajām izmaiņām, kuras izdarītas, paredzot tautsaimniecības vajadzības. Piemēram, DU esot samazinājusi vietu skaitu pedagoģijas programmās, palielinot tās citās jomās. IZM gan vērsusi uzmanību uz to, ka šādas pārdales rezultātā budžeta vietu skaits nākamgad samazināsies par 53, jo no lētajām studiju programmām tās tiks pārdalītas uz dārgajām. DU gan savu viedokli nav mainījusi, un IZM iepazīsies ar piedāvājumu sīkāk, izvērtējot lietderīgumu.
Vajadzēja tikties «uz vietas»
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš aicinājis IZM dot lielāku autonomiju augstskolām. «Budžeta vietas vajadzētu dot visam studiju virzienam, bet augstskola sadalītu tās pa programmām, ņemot vērā pieprasījumu un arī konkrētās nozares darba devēju viedokli – viņi tomēr vairāk zina tirgus prasības nekā ministrija,» uzsvēra M. Auziņš. IZM pārstāvis gan šādu priekšlikumu nodēvēja par riskantu, taču pilnībā nenoraidīja.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Jānis Žīdens rosinājis atļaut augstskolām veikt iekšējo programmas sadali 10% robežās: tas nozīmē, ka augstskola pati var lemt, vai dot vairāk vietu
maģistrantūras vai doktora, vai bakalaura līmeņa studentiem. LSPA rektors arī uzskata, ka ar IZM pārstāvjiem vajadzējis tikties tieši augstskolās, jo tad ierēdņi gūtu lielāku priekšstatu par to specifiku. «Pretējā gadījumā rodas tādi jautājumi: kāpēc tik lieli elektrības vai apkures tēriņi uz it kā ne tik lielu studentu skaitu? Taču mums ir liela treniņu bāze – telpas plašas, tās visas jāapgaismo, jāapsilda,» skaidroja J. Žīdens. Viņš arī mudināja IZM nepieņemt sasteigtus lēmumus, lai gan skaidrs, ka ideālu budžeta vietu sadales modeli diez vai var atrast.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk