Augstskolas vēlas lielāku autonomiju
Šonedēļ sākušās sarunas starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolām par budžeta vietu sadales principiem.
Ne Augstākās izglītības padomes (AIP), ne IZM studiju programmu izvērtējums tam netiek izmantots, ministrija tikai aicinājusi augstskolas ņemt vērā trīs atskaites punktus: kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu, augstskolas specializāciju. Augstskolas savukārt paudušas vēlmi pēc lielākas brīvības šā jautājuma risināšanā.
Gala lēmums nav pieņemts
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs uzsvēra, ka dialogs ar augstskolām līdz šim bijis ļoti konstruktīvs. Augstskolas iepazīstinājušas ar savu redzējumu, ņemot vērā IZM uzstādījumu ievērot budžeta vietu sadalē nevis vēsturisko principu, bet gan kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu un augstskolas specializāciju. Redzams bijis, ka ņemts vērā AIP vērtējums, un tajā uzrādītās nekvalitatīvās programmas jau aizvērtas vai apvienotas ar citām. Nekāds gala lēmums neesot pieņemts, un augstskolām ļauts izteikt savu viedokli, ko tās uzskata par kvalitatīvām programmām. Savu izvērtējumu IZM sniegšot pēc papildu sarunām, ja būs nepieciešams, vai elektroniski, taču gala vārds pēc 13. decembra, kad plānotas pēdējās tikšanās, būs jāsaka ministram, kurš sarunās nepiedalījās slimības dēļ. Uz jautājumu, kāpēc sarunas sāktas tikai šonedēļ, D. Kuļšs atbildēja, ka agrāk neko dalīt nav varējuši, kamēr netika apstiprināts valsts budžets.
Par reformām nerunājuši
Augstskolu rektori apliecināja, ka šajās sarunās neesot skarti reformu jautājumi. «Reformas ir reformas, un darbs ir darbs. Vienkārši nācām ar saviem priekšlikumiem budžeta vietu sadalei, kurus bijām rūpīgi izstrādājuši, ņemot vērā AIP vērtējumu. Visas programmas, kas bija trešajā – nekvalitatīvajā –
grupā esam vai nu slēguši, vai apvienojuši ar citām,» skaidroja Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševkis, kura piedāvājumu IZM atzina par līdz šim vispamatīgāk izstrādāto un ar vislielākajām izmaiņām, kuras izdarītas, paredzot tautsaimniecības vajadzības. Piemēram, DU esot samazinājusi vietu skaitu pedagoģijas programmās, palielinot tās citās jomās. IZM gan vērsusi uzmanību uz to, ka šādas pārdales rezultātā budžeta vietu skaits nākamgad samazināsies par 53, jo no lētajām studiju programmām tās tiks pārdalītas uz dārgajām. DU gan savu viedokli nav mainījusi, un IZM iepazīsies ar piedāvājumu sīkāk, izvērtējot lietderīgumu.
Vajadzēja tikties «uz vietas»
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš aicinājis IZM dot lielāku autonomiju augstskolām. «Budžeta vietas vajadzētu dot visam studiju virzienam, bet augstskola sadalītu tās pa programmām, ņemot vērā pieprasījumu un arī konkrētās nozares darba devēju viedokli – viņi tomēr vairāk zina tirgus prasības nekā ministrija,» uzsvēra M. Auziņš. IZM pārstāvis gan šādu priekšlikumu nodēvēja par riskantu, taču pilnībā nenoraidīja.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Jānis Žīdens rosinājis atļaut augstskolām veikt iekšējo programmas sadali 10% robežās: tas nozīmē, ka augstskola pati var lemt, vai dot vairāk vietu
maģistrantūras vai doktora, vai bakalaura līmeņa studentiem. LSPA rektors arī uzskata, ka ar IZM pārstāvjiem vajadzējis tikties tieši augstskolās, jo tad ierēdņi gūtu lielāku priekšstatu par to specifiku. «Pretējā gadījumā rodas tādi jautājumi: kāpēc tik lieli elektrības vai apkures tēriņi uz it kā ne tik lielu studentu skaitu? Taču mums ir liela treniņu bāze – telpas plašas, tās visas jāapgaismo, jāapsilda,» skaidroja J. Žīdens. Viņš arī mudināja IZM nepieņemt sasteigtus lēmumus, lai gan skaidrs, ka ideālu budžeta vietu sadales modeli diez vai var atrast.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Rīgā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās: aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm galvaspilsētā tuvākajās dienās gaidāma augstāka gaisa temperatūra, kas var radīt pastiprinātu slapja...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālāk