Nabadzības riskam pakļauto Latvijā arvien vairāk
Lielākais skaits nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju ir Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā, turklāt, ja Rumānijā nabadzīgo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu nedaudz samazinājies, tad Latvijā un īpaši Bulgārijā – pieaudzis.
Šādi situāciju raksturo jaunākais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums par nabadzības un sociālās atstumtības risku ES.
Jau iepriekš Labklājības ministrija (LM) uzsvērusi, ka šie dati nenozīmē, ka tik liela daļa iedzīvotāju Latvijā arī ir nabadzīgi. Pētot nabadzības izplatību, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai cilvēki var apmaksāt noteiktus pakalpojumus, laikus samaksāt komunālos maksājumus, vai ir pietiekami nodrošināta pārtika – vai ir iespēja katru otro dienu ēst putnu, liellopu gaļu vai zivis, vai mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus no sava budžeta 170 latu apmērā un citi dati, kas automātiski nenozīmējot nabadzību. Ja ģimenes to nevar nodrošināt, tiek uzskatīts, ka cilvēki atrodas uz nabadzības sliekšņa vai viņiem ir risks nonākt trūkumā.
Tomēr jaunākais eirostatistiķu pētījums atklāj pēdējo gadu tendences, proti, nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji ir visās ES valstīs (arī Norvēģijā un Šveicē) un to īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita mainās. Pētījums apskata 2011. gada situāciju un salīdzina ar datiem par 2010. un 2008. – pirmskrīzes – gadu. 2011. gadā visā Eiropā ir pieaudzis nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto pilsoņu skaits, sasniedzot gandrīz 120 miljonus, tie ir 24,2 procenti no ES iedzīvotājiem, kuriem draud nabadzības, sociālās atstumtības risks vai dzīve mājsaimniecībā ar ļoti
zemiem ienākumiem.
Vissliktākajā situācijā ir Bulgārija, kur nabadzības un sociālās atstumtības risks draud 49 procentiem iedzīvotāju, kam seko Rumānija un Latvija, kur nabadzības risks draud 40 procentiem cilvēku. Pēc Eurostat datiem, 2011. gadā Latvijā nabadzība apdraudēja 900 000 Latvijas iedzīvotāju. Vismaz trešdaļa iedzīvotāju nabadzības riskam pakļauti arī Lietuvā, Grieķijā un Ungārijā. Lai gan Igaunijā uz kopējā fona situācija ir labāka – 23 procenti iedzīvotāju pakļauti riskam nonākt nabadzībā –, tomēr salīdzinājumā ar 2010. gadu tā ir pasliktinājusies.
No 27 ES valstīm labāka situācija ir Čehijā, kā arī Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā, Luksemburgā.
Pēc Eurostat metodikas, par pakļautiem nabadzības riskam uzskata ļaudis, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60 procentu no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Eurostat aprēķinātais nabadzības riska slieksnis Latvijā 2011. gadā bija 147 lati jeb 209 eiro mēnesī vienam iedzīvotājam. Savukārt par trūcīgiem Latvijā saskaņā ar valdības noteikumiem tiek uzskatīti tie, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 50 procentu no minimālās algas, tātad 100 latu mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Materiālā nenodrošinātība, ar kādu saskaras vairāk nekā 30 procentu Latvijas iedzīvotāju, saskaņā ar Eurostat pētījumu ir relatīvs rādītājs, un tas automātiski neliecina par nabadzību, bet gan norāda uz mājsaimniecību spēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni, skaidro LM. «Kopš 2008. gada ir pieaugusi un 2011. gadā turpināja palielināties arī iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība, jo pieaug iedzīvotāju skaits, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt būtiskas dzīvei nepieciešamas izmaksas – samaksāt par komunālajiem maksājumiem, īri vai kredītu, segt izmaksas par siltumu, samaksāt neparedzētus izdevumus,» saka LM speciāliste Evija Kūla. Pēc Latvijas datiem, trūcīgo skaits samazinās un šāgada sākumā bija 7,65 procenti no iedzīvotāju skaita.
***
redzējums
Vai, jūsuprāt, Latvijā mazinājusies nabadzība?
Jeļena, darbojas telekomunikāciju jomā:
– Nabadzība nav mazinājusies. Neredzu nekādu izaugsmi Latvijā. Strādājot telekomunikāciju uzņēmumā, man rodas iespaids, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vairāk cilvēku nespēj samaksāt par pakalpojumiem. Daudzi joprojām izbrauc no valsts.
Inga, skaistumkopšanas speciāliste:
– Pēc veikalu apmeklētības varētu spriest, ka nabadzība patiešām ir mazinājusies, jo reizēm stāvvietās pie lielveikaliem nav pat iespējams noparkot auto. Bet cilvēki, kam trūkst naudas, nedodas iepirkties. Taču es nojaušu, ka problēma ir dziļāka.
Guntis, pensionārs:
– Ekonomiskā situācija Latvijā nav uzlabojusies, to var spriest pēc pensionāriem. Mēs esam visneaizsargātākā grupa. Pensijas kādas bija, tādas ir, nekas nav mainījies uz labo pusi. Kāda nabadzības mazināšanās! Jauniem jau vieglāk, nepatīk viens darbs, atrod citu, bet ko mums, veciem, darīt?!
Antons, pensionārs:
– Nabadzība pavisam noteikti valstī nav mazinājusies. Tieši otrādi, tā aug ar katru dienu. Es pats to izjūtu uz savas ādas, viss taču kļūst dārgāks – pārtika, komunālie pakalpojumi, medicīniskā aprūpe. Nabadzības mazināšanās Latvijā vienkārši nav iespējama.
Gaļina, pensionāre:
– Daudziem cilvēkiem ir ļoti mazas pensijas, bet valsts nekādā veidā necenšas palīdzēt. Viss kļūst arvien dārgāks, tad – kā var runāt par izaugsmi? Man pašai nomiris vīrs, bet nekādu atbalstu pensijas ziņā valsts neizrāda.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Dabas muzejā varēs apskatīt gandrīz divsimt flokšu šķirnes
No 23. līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde „Flokši 2026”. Tajā būs apskatāmas gandrīz 200 flokšu šķirnes – arī tādas, kas iepriekšējo gadu izstādēs...
Lasīt tālāk37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu
Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...
Lasīt tālākPuntulis devis rīkojumu apturēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēto projektu
Kultūras ministrs Nauris Puntulis aptur biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta...
Lasīt tālāk2026. gadā turpina pieaugt pārrobežu e-recepšu izmantošana
Latvijā 2026. gada pirmajā pusgadā tika izrakstītas par 5% mazāk e-recepšu nekā līdzīgā periodā pērn, savukārt pakāpeniski pieaug pārrobežu e-recepšu izmantošana, ko var skaidrot ar tūrisma...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālāk