Zatlers: valstij jādod brīva iespēja reizi gadā svinēt vienu nozīmīgu reliģisko svētku dienu
Reformu partijas līderis, Valdis Zatlers uzskata – Reformu partija ir izstrādājusi grozījumus likumos “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un Darba likumā, kas dod iespēju ikvienam reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.
Reformu partija līdzīga satura likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredzēja darbiniekam tiesības izvēlēties vēl vienu papildu svētku dienu, jau reiz šā gada martā virzīja izskatīšanai Koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdē, taču jautājums pēc būtības tā arī netika izskatīts. Tomēr tagad, Adventes laikā, Reformu partija paļaujas uz koalīcijas partneru izpratni par sabiedrības saliedētības nozīmīgumu un cer uz atbalstu šo grozījumu pieņemšanai Saeimā.
Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētkus dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju (ar Civillikuma 51.pantu Latvijā kā tradicionālas konfesijas atzītas: ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas) vadītāju izteiktajiem viedokļiem. 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī- pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek atzīmēti pēc vecā stila jeb J.Cēzara kalendāra), 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki – JomKipurs jeb Grēku izpirkšanas diena un 31.oktobris- Reformācijas diena. Viedokļa noskaidrošanā tika uzrunātas arī Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas un Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības vadība, kas konceptuāli izteica atbalstu šai iniciatīvai.
Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus šobrīd likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku dienu no likumprojektā piedāvātājām reliģisko svētku dienām, atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai. Darba likuma grozījumi paredz, ka darbinieks par šo reliģisko svētku dienu vienojas ar darba devēju, un ziņas par to ietver darba līgumā. Par darbu šajā norunātajā dienā paredzēta piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās algas likmes, tāpat kā tas ir paredzēts par darbu visās valsts noteiktajās svētku dienās.
Minēto likumu grozījumu ieviešana vēlreiz apliecinātu, ka valsts ciena savus pilsoņus un viņu brīvības, vērtības un pārliecību. Tas savukārt veicinātu lielāku iedzīvotāju savstarpējo cieņu, uzticēšanos un sapratni mūsdienu sabiedrībā un valsts dzīvē, virzoties visiem kopā uz attīstītu, garīgi un laicīgi līdzsvarotu, spēcīgu Latvijas valsti, uzskata Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk