16/11/2026, Kategorija: Krievija, NVS, Pasaulē

Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs svarīga Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu.

Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine) pulcēja ap 140 jomas ekspertu no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm.

“Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt.

Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī ES un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība.

Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.

“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.

“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru.

Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas.

Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska).

Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments
Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.

Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt
Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.

Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu
Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.

931 skatījumi




Video

Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa Krievijai atdot deportētos Ukrainas bērnus

12/11/2026

Ceturtdien, 12. novembrī, pieņemtajā rezolūcijā deputāti norāda, ka Ukrainas bērnu deportācijās vainīgie jāsauc pie atbildības. ezolūcijā, kas tika pieņemta ar 536 balsīm “par”,...

Lasīt tālāk
Video

ES Ārlietu padomē pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju

13/10/2026

2026. gada 12. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā tika pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju....

Lasīt tālāk
Video

Latvija pilnībā solidarizējas ar Vāciju saistībā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Leipcigā

02/09/2026

Šodien, 2026. gada 2. septembrī, uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijai pilnībā solidarizējoties ar Vācijas valdību, viņam tika iesniegta...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam

16/07/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus

07/07/2026

Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...

Lasīt tālāk
Video

Monako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu

30/06/2026 | Autors: Mediju materiāls

Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju

19/05/2026

Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...

Lasīt tālāk
Video

Mieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās

24/02/2026

“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību

06/02/2026

Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus

06/01/2026

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...

Lasīt tālāk