• Tweet

Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības jeb attiecīgi 44 % un 48 % aptaujāto, savukārt Lietuvā šādu nedrošību izjūt teju katrs trešais jeb 28 %. Bankas Citadele oktobrī veiktā aptauja liecina, ka Latvijā šis rādītājs kopš jūlija ir audzis par sešiem procentpunktiem. Savu situāciju kā nedrošu jau vērtē katrs ceturtais, bet katrs piektais izjūt izteiktu pārliecības trūkumu par finanšu rezervēm neparedzētiem gadījumiem.

Īpaši strauji pieaugusi nedrošība jauniešu vidū – par spēju segt negaidītus tēriņus šaubās vairāk nekā puse aptaujāto, salīdzinot ar 39 % jūlijā. Līdzīga tendence vērojama arī sieviešu vidū, kur šis rādītājs ir pakāpies par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 47 %.

Attiecīgi sarūk arī par uzkrājumu apjomu pārliecināto iedzīvotāju īpatsvars, kopš jūlija noslīdot no 33 % līdz 29 %. Strauji samazinājies arī pārliecināto senioru skaits – vēl jūlijā diezgan droši jutās 34 % bet oktobrī šis rādītājs sarucis par deviņiem procentpunktiem.

“Lai gan inflācijas rādītāji ir stabilizējušies, vispārējais cenu līmenis joprojām saglabājas augsts, liekot iedzīvotājiem piesardzīgāk vērtēt savu finansiālo drošību. Aptaujas dati parāda, ka visjūtīgāk uz ekonomiskajām pārmaiņām reaģē finansiāli trauslākās sabiedrības grupas – jaunieši un seniori. Jauniešu pārliecību ietekmē mazāka uzkrāšanas pieredze un nelieli faktiskie uzkrājumi, savukārt senioru bažas rudens/ziemas sezonā vairo apkures sezonas izdevumi,” saka bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

Pilnīgi droši par spēju segt negaidītus tēriņus joprojām jūtas tikai 5 % sabiedrības, savukārt vidēji to vērtē 27 % iedzīvotāju.

Lietuvā lielākais optimisms, Igaunijā – pieaug šaubas

Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, redzams, ka iedzīvotāju pārliecība par personīgo finanšu rezervēm Baltijā ir atšķirīga.

Visoptimistiskāk ir noskaņoti Lietuvas iedzīvotāji, lai gan pārliecība par spēju segt negaidītus izdevumus ir sarukusi – no 48 % jūlijā līdz 41 % oktobrī. Līdz ar to par astoņiem procentpunktiem pieaudzis nepārliecināto īpatsvars, un rudenī šaubas par savu finanšu drošības spilvenu pauda jau 28 % aptaujāto. Šo relatīvi augsto pārliecību kaimiņvalstī veicinājusi pavasarī uzsāktā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu daļēja izmaksa. Dati rāda, ka pēc pirmo izmaksu saņemšanas mājsaimniecību noguldījumu apjoms Lietuvas bankās viena mēneša laikā palielinājās par gandrīz 8 %, piedzīvojot lielāko kāpumu vēsturē. Centrālās bankas dati apstiprina, ka saņemtās summas tika primāri novirzītas finanšu rezervēm, nevis tūlītējam patēriņam – divus mēnešus pēc izmaksu sākuma iedzīvotāju norēķinu kontos joprojām atradās 44 % no izmaksātajiem līdzekļiem.

Turpretī vismazākā pārliecība par spēju segt negaidītus tēriņus joprojām ir Igaunijā. Jau jūlijā teju puse jeb 45 % Igaunijas iedzīvotāju nejutās droši par finansiālo gatavību negaidītiem tēriņiem, un līdz ar rudeni šis rādītājs ir pieaudzis, sasniedzot 48 %.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka bažas par spēju segt neparedzētus izdevumus pieaug visās trīs Baltijas valstīs, lai gan iedzīvotāju finansiālās drošības sajūta būtiski atšķiras. Lietuvā iedzīvotāji joprojām ir pārliecinātāki par saviem uzkrājumiem, savukārt Latvijā un Igaunijā gandrīz puse sabiedrības šaubās, vai ar esošajām rezervēm pietiktu negaidītu tēriņu segšanai. Tas atgādina, cik svarīgi ir veidot finanšu drošības spilvenu, kas palīdz pārvarēt neparedzētas situācijas, neapdraudot ikdienas vajadzību segšanu. Pat nelieli, bet regulāri uzkrājumi ilgtermiņā var būtiski stiprināt mājsaimniecību finansiālo noturību,” uzsver Rūta Ežerskiene.