• Tweet

Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir pāragri prognozēt, cik barga būs ziema, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), jau kopš vasaras sākuma strādā pie kurināmā krājumu pietiekamības, pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavības, kā arī pie dažādiem atbalsta instrumentiem mājsaimniecībām enerģijas cenu pieauguma gadījumā.

Ceturtdien, 24. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, īstenojot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un Labklājības ministrijas (LM) kopīgo ieceri gaidāmajā apkures sezonā palielināt mājokļa pabalstu. Izmaiņas nodrošinās lielāku atbalstu pašreizējiem pabalsta saņēmējiem un ļaus to saņemt plašākam mājsaimniecību lokam.

Attiecībā uz kurināmā tirgus situāciju, dabasgāzes krājumi ir pietiekami, 23. septembrī Inčukalna pazemes gāzes krātuvē bija noglabātas 11,7 TWh dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezervju. Pēc vasarā novērotā augstā pieprasījuma uzlabojusies arī šķeldas un granulu pieejamība.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu siltumapgādes nozare ir daudz labāk sagatavota. Investīcijas kurināmā dažādošanā ļāvis siltumapgādes uzņēmumiem elastīgāk pielāgot savu ražošanu un tādējādi mazināt atsevišķu energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem. Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija 86 EUR/MWh, kas ir aptuveni par 4% vairāk nekā gada sākumā. Valstspilsētās, kas nodrošina vairāk nekā 85% no centralizēti piegādātā siltuma, vidējais tarifs bija 78 EUR/MWh jeb par 2,5% augstāks. Vienlaikus nelielās un sadrumstalotās sistēmās, kur nav iespējams dažādot kurināmo vai kurināmā iepirkuma nosacījumi nav bijuši labvēlīgi, tarifu kāpums var būt būtiski lielāks par valsts vidējo rādītāju. Ar tarifiem var iepazīties SPRK tīmekļvietnē.

“Apkures rēķini daudzām ģimenēm ir būtisks slogs, un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem pat neliels izmaksu pieaugums var radīt nopietnas grūtības. Mūsu pienākums ir parūpēties, lai cilvēki nepaliktu vieni ar apkures rēķiniem, kurus viņiem ir grūti apmaksāt. Tāpēc kopā ar Labklājības ministriju esam panākuši, ka gaidāmajā apkures sezonā mājokļa pabalsts būs lielāks un to varēs saņemt arī tie cilvēki, kuriem līdz šim šāds atbalsts nebija pieejams. Šim mērķim esam atraduši iespēju novirzīt papildu 10 miljonus eiro,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai palīdzība sasniegtu vairāk mājsaimniecību, kurām mājokļa izdevumi rada būtisku finansiālu slogu, KEM pagājušajā nedēļā koalīcijas partneriem piedāvāja paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku. Pabalsta palielināšanai apkures sezonā KEM nodrošinājusi iespēju no saviem līdzekļiem novirzīt papildu 10 milj. eiro. Tas ļaus atbalstam kvalificēties vēl 28–38 tūkstošiem mājsaimniecību un palielinās atbalstu par 40–70 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Pašlaik mājokļa pabalstu saņem aptuveni 31 tūkst. mājsaimniecību.

Palielinātais mājokļa pabalsts būs spēkā no 2026. gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim. Pašvaldību izdevumu segšanai paredzēts valsts līdzfinansējums 30 % apmērā. Plašāka informācija par mājokļa pabalsta izmaiņām pieejama Labklājības ministrijas paziņojumā.

Vienlaikus KEM 18. septembrī uz Ministru kabinetu izskatīšanā ir iesniegusi MK noteikumu grozījumu projektu, kas paredz novirzīt 4,4 milj. eiro no KEM ietaupītajiem līdzekļiem, lai saglabātu aizsargāto lietotāju atbalstu iepriekšējā perioda līmenī. Par šo priekšlikumu vēl būs jālemj Ministru kabinetam.