• Tweet

2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes jautājumos Pjotru Serafinu (Piotr Serafin), lai pārrunātu Latvijas prioritātes sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Tikšanās vērsta uz kopīgas izpratnes radīšanu par atbalstu drošībai un aizsardzībai, atbalstu ES austrumu robežas valstīm, tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, konkurētspējas stiprināšanu un stratēģiskās infrastruktūras atbalstīšanu.

“Latvijai ir būtiski, lai nākamais ES daudzgadu budžets atspoguļotu jauno drošības situāciju Eiropā. Krievijas agresija pret Ukrainu un pieaugošie apdraudējumi pie ES austrumu robežas prasa atbilstošu Eiropas līmeņa atbildi. Sarunā ar komisāru pastāvēju uz nepieciešamību stiprināt atbalstu ES austrumu robežas reģioniem, nodrošināt finansējumu stratēģiski nozīmīgai infrastruktūrai un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem,” uzsvēra B. Braže.

Savukārt satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis akcentēja stratēģiskās infrastruktūras attīstīšanas nozīmīgumu: “Šovasar satiksmes jomā ir jāpieņem lēmums – par turpmāko Rail Baltica projekta virzību. Tādēļ šodien, tiekoties ar ES budžeta komisāru, norādīju, ka Eiropas Komisijas nepārtraukts atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs šī projekta realizācijā. CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) ir jāpaliek par galveno finansēšanas instrumentu projekta īstenošanai. Latvija atrodas uz ES un NATO austrumu robežas, kur transporta infrastruktūrai ir kritiski svarīga nozīme Eiropas kolektīvajā drošībā.”

Tikšanās laikā ministri pauda atzinību Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz ES austrumu pierobežas reģionu atbalstu, vienlaikus norādot, ka esošie instrumenti pilnvērtīgi neatspoguļo drošības izaicinājumu ietekmi uz ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti un konkurētspēju. B. Braže uzsvēra nepieciešamību nākamajā daudzgadu budžetā paredzēt mērķētu atbalstu dalībvalstīm, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tāpat īpaša uzmanība tika pievērsta finansējumam drošībai un aizsardzībai, tostarp ES ārējās robežas aizsardzībai un noturības stiprināšanai pret hibrīdajiem apdraudējumiem. Ārlietu ministre norādīja, ka ieguldījumi ES ārējās robežas aizsardzībā ir ieguldījumi visas Eiropas drošībā, tādēļ tiem jāatspoguļojas arī ES budžeta prioritātēs.

Puses pārrunāja arī nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, tostarp projekta Rail Baltica īstenošanai, militārās mobilitātes attīstībai un enerģētikas infrastruktūras noturības stiprināšanai.

Sarunā ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvijai būtiska ir arī taisnīga lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēma. Latvija turpinās iestāties par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.

Pārrunājot Eiropas Konkurētspējas fonda izveidi, B. Braže akcentēja nepieciešamību paredzēt iekļaujošus piekļuves nosacījumus, kas ņemtu vērā investīciju vides izaicinājumus valstīs, kuras tieši ietekmē drošības apdraudējumi. Latvijas ieskatā fondam jāveicina ekonomiskā izaugsme un inovācijas visā Eiropas Savienībā, tostarp austrumu robežas reģionos.

Vienošanos par nacionālo pozīciju ES budžeta sarunās ir panākusi Ārlietu ministrija, konsultējoties ar nozaru ministrijām, asociācijām, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem. Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam ir pietiekams finansējums drošībai un aizsardzībai, papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, taisnīgi tiešmaksājumi lauksaimniekiem, finansējums stratēģiskās infrastruktūras projektiem un konkurētspējas stiprināšana visā Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm un reģioniem, kurus tieši ietekmē drošības apdraudējumi.

Foto: Mairis Matisons, Valsts kanceleja