Darba tirgū 41,5% nodarbināto ir augstākā izglītība, īpatsvars turpina pieaugt

2025. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,5% no 863 tūkstošiem nodarbināto* bija augstākā izglītība. Kopš 2021. gada īpatsvars pieaudzis par 2,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju.
Raugoties uz iegūto izglītības līmeni, 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds**, savukārt bakalaura grāds – 14,7%, koledžas izglītība – 4,1% un doktora grāds – 0,7%. Vidējā izglītība bija 38,3% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību – 7,6%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.
2025. gada sākumā 31,4% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem līdz 37,5%, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī 24,1%.
Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu – par 3,9 procentpunktiem.
2025. gada sākumā 863 tūkstoši jeb 54,6% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti. Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā (57,1%), Valmierā (56,7%), un Ogrē (56,2%), kam seko Jelgava (55,5%), Jūrmala (54,4%), Liepāja (52,8%), Jēkabpils (51,6%), Ventspils (50,2%), Rēzekne (49,9%) un Daugavpils (48,2%).
Augstākais nodarbinātības līmenis ir Mārupes (65,1%), Ādažu (63,2%), Ķekavas (63,1%), Ropažu (62,1%) un Salaspils (60,3%) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū.
Nodarbinātības līmenis starp 55–60% ir tādos novados kā Siguldas (59,4%), Olaines (58,9%), Saulkrastu (58,4%), Ogres (57,1%), Jelgavas (55,4%) .
Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50–55%. Tie ir Smiltenes (54,8%), Cēsu (54,8%), Valmieras (54,4%),Tukuma (53,6%), Bauskas (53,0%), Dienvidkurzemes (52,8%), Gulbenes (52,6%), Dobeles (52,1%), Ventspils (51,6%), Limbažu (51,6%), Saldus (51,3%), Jēkabpils (51,2%), Kuldīgas (51,2%), Talsu (51,1%), Madonas (50,9%), Alūksnes (50,8%), Aizkraukles (50,5%) un Preiļu (50,2%) novadi.
Zemākais nodarbinātības līmenis ir Krāslavas (44,4%), Ludzas (45,4%), Augšdaugavas (46,6%), Valkas (46,8%), Rēzeknes (47,8%), Līvānu (48,7%), Balvu (49,3%) novados.
Oficiālās statistikas portālā dati par izglītības un nodarbinātības rādītājiem pieejami teritoriālā detalizācijā – reģionos, valstspilsētās, novados, pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās.
Vēl par tēmu:
Aptauja: 65% iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā labu iespēju darba tirgū
Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā mūsdienīgu un labu iespēju jauniešiem ceļā uz darba tirgu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras...
Lasīt tālākLatvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālāk